Aizkraukles rajonā ir tikai viena māja, kurā nekad nav bijis elektrības un kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki — Mazzalves pagasta “Talcenes”.
Aizkraukles rajonā ir tikai viena māja, kurā nekad nav bijis elektrības un kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki — Mazzalves pagasta “Talcenes”. Taču ir mājas, kurās elektrības nav vairākus gadus, jo te savlaik nozagti vadi. Diemžēl lielu cerību atjaunot tās piegādi nav.
Televizora, protams, nav
Mazzalves pagasta “Talcenēs” šobrīd dzīvo trīs brāļi Ūzāni. Viens no viņiem Edmunds stāsta:
— Šajā mājā dzimusi mana vecāmāte, māte un izauguši arī viņas astoņi bērni. Tagad dzīvojam te trijatā. Jau kopš bērnības esam pieraduši petrolejas lampas gaismā mācīties, veikt visus darbus. Tāpat arī uz kūti ejam ar lukturi. Padomju laikos piedāvāja ievilkt mājā elektrību, tomēr māte atteicās. Neatceros, kāpēc, laikam baidījās, ka mūs kāds grib izlikt.
Problēma tā, ka nevar nopirkt petroleju, tāpēc iztiekam ar dīzeļdegvielu. Nezinu, kur var iegādāties arī lampas stikla kupolus. Citādi var iztikt. Klausāmies ar baterijām darbināmu radio. Televizora, protams, mums nav, bet kam tad lauku cilvēkam tas vajadzīgs! Tā jau tikai pilsētnieki var atļauties laiskoties pie televizora un neko nedarīt.
Vecumdienas gribētu pavadīt gaismā
Jautāts, vai tiešām negribētu, lai mājās ir elektrība, Edmunds atbild, ka vecumdienas tomēr gribētu pavadīt gaismā. Taču no stāstītā var noprast, ka pats par elektrifikāciju īpaši nav interesējies, arī pašvaldība un valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” darbinieki nav piedāvājuši. Pirms nedēļas gan kaut kādi vīri pagalmā esot iebraukuši, apskatījuši un fotografējuši māju, apkārtni. It kā sakarā ar elektrību, bet “Talcenēs” to skaidri nezina.
Neviens ne par ko neatbild
Tomēr ir daudz māju, kurās jau vairākus gadus elektrības nav citu iemeslu dēļ. Mežrūpniecības saimniecība Mazzalvē, Daudzesē, Jaunjelgavā un Sunākstē savlaik “uz savu galvu” izbūvēja elektrolīnijas. Uzņēmums tagad likvidēts, bet līnijas nevienam nav nodotas. Vistraģiskākā situācija ir Mazzalves pagastā, kur šādu līniju tuvumā ir vairāk nekā desmit māju, sešās no tām elektrības nav jau vairākus gadus, jo te nozagti vadi, taču atjaunot tos neviens negrasās tāpēc, ka līnijai nav saimnieka. Arī pārējās mājās kuru katru brīdi var palikt bez elektrības, jo vadus atkal var nozagt vai līnija vienkārši sabrukt.
Uz SAPARD raugās piesardzīgi
Mazzalves pagasta padomes priekšsēdētāja Emīlija Zariņa stāsta:
— Saprotu, ka tie ir mūsu pagasta iedzīvotāji un ka mums par viņiem jārūpējas. Esam gan stabus atjaunojuši, gan vadus vilkuši. Te ieguldīts ne mazums pagasta līdzekļu. Tomēr mums nav tik daudz naudas, lai regulāri apsaimniekotu vai atjaunotu šīs līnijas, labotu bojājumus. Mums tas arī nebūtu jādara, jo nav neviena dokumenta, kurš apliecinātu, ka tās ir pagasta līnijas.
Uzņēmums “Latvenergo” pagastam iesaka gatavot projektu SAPARD programmai, kas paredz naudu arī elektrifikācijai. Tomēr mazzalvieši uz to raugās piesardzīgi, jo pagasta budžets ir pārāk mazs, lai pašvaldība atļautos milzīgu kredītu. Šo elektrolīniju pārbūvei Mazzalvē vajadzētu vairākus desmitus tūkstošu latu. Protams, 90 procentu ieguldītās naudas no SAPARD programmas varēs saņemt atpakaļ. Tomēr pagasta vadītāja uzskata: nav lietderīgi ieguldīt pagasta naudu tai nepiederošā objektā. Mājas pie šīm bezsaimnieka līnijām nepieder pašvaldībai, un arī paši to iedzīvotāji nav nokārtojuši īpašuma dokumentus.
Taču izrādās, ka pašvaldībai ir tikai jāuzdrošinās paņemt kredītu un aizstāvēt projektu SAPARD programmā, jo arī atlikušos 10 procentus aizņēmuma un nomaksātos nodokļus tā vēlāk atgūst. Tos atmaksāt apņemas “Latvenergo”, ar laiku īpašumā iegūstot izbūvētās līnijas.
Viss jābūvē no jauna
Cilvēki, kuru mitekļiem elektrību piegādā no bezsaimnieka līnijām, tiešām ir neapskaužamā situācijā — tam piekrīt arī Ziemeļaustrumu elektrotīklu Aizkraukles tīklu rajona priekšnieks Edgars Bricis, taču elektriķi palīdzēt nevar:
— Diemžēl uzņēmums “Latvenergo” norobežojas no šādu līniju pārņemšanas, jo tās neatbilst nekādiem noteikumiem, būvētas bez projekta. Mazzalvē situāciju sarežģī tas, ka novecojušās līnijas ir garas, bet mājas dziļi mežā. Agrāk četrus kilometrus gara zemsprieguma līnija nodrošināja pietiekamu jaudu — spuldzīte dega, un bija labi. Taču tagad, kad katrā mājā bez pāris spuldzēm un televizora ir vēl vairākas mūsdienīgas elektroierīces, tas nav reāli. Tās vietā jābūvē jauna augstsprieguma līnija. Izdevumus sadārdzina arī tas, ka liela daļa naudas jāiegulda meža zemes transformācijā.
Lietuvieši atstāj bez elektrības
Uzņēmīgākie cilvēki, kuriem ir iespējas un līdzekļi, vienojas ar pašvaldību vai “Latvenergo” un kopīgiem spēkiem elektrības piegādi atjauno. Taču tādu ir ļoti maz.
Mazzalves pagasta padome palīdzējusi “Lapsu” māju saimniekiem, kur elektrības pāris gadu nebija nozagto vadu dēļ. “Malvepros” elektrības lietas sakārtot solījusies palīdzēt Aizkraukles rajona padome. Šī māja ir pie pašas Lietuvas robežas, un elektrību tai kādreiz piegādāja no kaimiņvalsts. Deviņdesmito gadu sākumā, kad starp Latviju un Lietuvu izveidoja stingru valsts robežu, lietuvieši elektrības piegādi pārtrauca.
Elektrības nekad nav bijis arī kādā namā Kurmenes pagastā, taču tā ir vasaras māja, kurā cilvēki pastāvīgi nedzīvo. Tā kā māja ir netālu no elektrības līnijas un elektrifikācijas izmaksas nav pārāk lielas, mājas saimnieks pats par to vienojies ar elektriķiem.
***
Lai Aizkraukles rajonā pārbūvētu visas bezsaimnieka līnijas, vajag vairākus simtus tūkstošu latu. Nespējot elektrības piegādi atjaunot par saviem līdzekļiem, cilvēki kļuvuši par šo nesakārtoto īpašuma attiecību ķīlniekiem. Šajās mājās lielākoties dzīvo pensionāri, dažā arī nestrādājoši cilvēki spēka gados, kuri iedzer, nevis ģimenes ar bērniem. Bet vai arī viņi nav pelnījuši nedaudz ērtību? Nav normāli, ja 21. gadsimtā avīze jālasa petrolejas lampas gaismā, ēdiens jāglabā pieliekamajā un jaunumi jāuzzina no kaimiņienes. Cilvēki nav vainīgi, ka pašvaldība un “Latvenergo” nespēj vienoties, kam pieder sapuvušie stabi un apsūbējušie vadi. Šī problēma jārisina valdībai.
