Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2004. gada kukaini izvēlējusies zilspāri. Zilspāres Latvijā ir bieži sastopamas, taču pieder pie tām kukaiņu grupām, par kurām cilvēki zina visai maz.
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2004. gada kukaini izvēlējusies zilspāri.
Zilspāres Latvijā ir bieži sastopamas, taču pieder pie tām kukaiņu grupām, par kurām cilvēki zina visai maz.
Kukaiņu pētnieki iecerējuši sniegt plašāku informāciju par spārēm, kā arī rīkot vairākus pasākumus, tostarp ekskursijas dabā un konkursus. Plānots, piemēram, ķert kukaiņu kāpurus, lai interesenti varētu uzzināt par spāru kāpuru dzīvi ūdenī.
Rīkos arī konkursu par labāko zilspāres fotogrāfiju, kā arī apkopos informāciju par spāru vārdā nosauktām teritorijām Latvijā.
Spāres ir lieli vai vidēji lieli kukaiņi, Latvijā sastopamajām sugām ķermenis ir trīs līdz astoņus centimetrus garš. Spāres galvenokārt mīt ūdeņu tuvumā un ir aktīvas lielākoties siltās un saulainās dienās. Gan pieaugušās spāres, gan spāru kāpuri ir plēsīgi. Pieaugušās spāres barojas ar dažādiem kukaiņiem — odiem, mušām, tauriņiem, bet kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem, nereti uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt spāru kāpuri ir zivju un ūdensputnu barība. Arī pieaugušās spāres ķer putni, piemēram, piekūni, dzeltenās cielavas un mājas strazdi.
Pasaulē zināms aptuveni 5000 spāru sugu, bet Latvijā konstatētas 57. Spāru kārtu iedala divās apakškārtās — vienādspārnu un dažādspārnu.
Vairāku tautu kultūrā spāre simbolizē nemirstību un atdzimšanu. Spāre ir Japānas, ko dēvē par Spāres salu, nacionālais simbols. Citviet spāri saista ar paļāvības trūkumu un nepastāvību, iespējams, tādēļ, ka spāre kādu brīdi it kā karājas gaisā un tad šaujas prom. Ķīnā spāre ir vasaras un vājuma simbols, savukārt Amerikas iedzimtajiem spāre ir mainīguma un ilūziju, kā arī ātruma, viesuļa un darbīguma simbols.
(“APOLLO”)
