Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena (latīniski Palmarum) savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, ko šajā svētdienā baznīcās svētī. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie pavasara vēstneši. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu jeb Pūpolnīcu.
Pūpolu svētdiena ievada Lielo jeb Svēto nedēļu ar Zaļo Ceturtdienu, kad likti pamati Svētajam Vakarēdienam, Lielo Piektdienu ar krustā sišanu, Kluso sestdienu un pašām Lieldienām, kad svin Kristus Augšāmcelšanos.
Kāda ir Pūpolsvētdienas nozīme? Tā ir diena, kad Jēzu sagaidīja Jeruzalemē kā uzvarētāju, kā glābēju, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt, Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie krusta. Pūpolsvētdienu sauc arī par Ciešanu svētdienu. Šajā dienā baznīcās lasa Kristus ciešanu aprakstu un ļaudis aicina iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana.
Kristīgajā ticībā Palmu svētdienu kā svētkus pirmo reizi svinēja 4. gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12. gadsimtā, kad baznīcās spēlēja liturģiskus uzvedumus, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Pamazām Palmu jeb Pūpolu svētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju.
Pūpolsvētdienas un Klusās nedēļas notikumi aicina pieminēt Kristus ciešanu ceļu, kā arī mudina pārdomāt, vai mēs ar savu būtību pārliecināti par to, ko runājam.
(No interneta)
