1289. — Rīgas parādu grāmatā minēts pirmais vēsturiski zināmais mediķis Rīgā, kura vārds bijis Bruno.
1698. — angļu inženieris Tomass Severijs patentē savu pirmo tvaika dzinēju.
1853. — Krievijas armija iebrūk Turcijā, aizsākot Krimas karu.
1900. — grāfs Ferdinands fon Cepelīns Vācijā virs Bodenezera liek pacelties gaisā savam pirmajam lidaparātam, kas vēlāk ieguva nosaukumu cepelīns.
1932. — Franklins Rūzvelts, izvirzot savu kandidatūru ASV prezidenta vēlēšanām no Demokrātu partijas, savā runā pirmo reizi izmanto terminu “jaunais kurss”.
1941. — Latviju ar Rīgu kā centru iekļauj īpašā vācu okupācijas pārvaldes veidojumā — Ostlandes reihskomisariātā.
1949. — telekompānija “BBC” regulāri sāk translēt laika ziņas.
1976. — apvienojas Ziemeļvjetnama un Dienvidvjetnama (bija sadalīta kopš 1954. gada), izveidojot Vjetnamas Sociālistisko Republiku.
1990. — 1496 musulmaņu svētceļnieki līdz nāvei tiek sabradāti kādā tunelī ikgadējā svētceļojumā uz Meku. 2003. — Vides aizsardzības klubs vēršas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā par biroju ēkas “Saules akmens” būvniecību.
Šajā dienā dzimuši
1714. — Kristofs Vilbalds Gluks, vācu komponists.
1809. — Dāvis Balodis, kurš tiek uzskatīts par pirmo latvieti, kas kļuvis par pareizticīgo priesteri.
1877. — Hermanis Hese, vācu rakstnieks.
1892. — Alfrēds Alslēbens, latviešu vieglatlēts, kurš piedalījies 5. olimpiskajās spēlēs Stokholmā 1912. gadā un izcīnījis 12. vietu desmitcīņā.
1916. — Hanss Ulrihs Rūdels, vācu pikējošā bumbvedēja pilots Otrā pasaules kara laikā. 1944. gada 19. augustā pie Ērgļiem notriekts, tomēr spējis piezemēties frontes vācu pusē.
1925. — Patriss Lumumba, Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarības cīnītājs un politiķis.
1928. — Viktors Kalnbērzs, latviešu ķirurgs un politiķis (miris 2021. gadā).
1942. — Ivars Strautiņš, uzņēmējs, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents (miris 2020. gadā).
1961. — Guntis Berelis, latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis.
1988. — Aleksandrs Fadejevs, latviešu hokejists.
