1632. — dibināta Tartu (Tērbatas) Universitāte. Atklāšanas runā ģenerālgubernators Šite uzsver arī nevācu iedzīvotāju tiesības studēt.
1666. — Anglijas karalim Čārlzam II uzvelkot vesti, modē tiek ieviests šis apģērba gabals.
1902. — Rīgā atklāj Jauno tirgu, kas tagad pazīstams ar nosaukumu Vidzemes tirgus.
1915. — Pirmā pasaules kara laikā cīņā ar Vāciju pirmos trīs kritušos latviešu strēlniekus — Jēkabu Timmu, Andreju Stūri un Jāni Gavenasu — pārved uz Rīgu un apglabā Meža kapos — vietā, kur vēlāk tiek izveidoti Rīgas Brāļu kapi.
1940. — uz ekrāniem nonāk Čārlija Čaplina satīriskā filma “The Great Dictator”.
1951. — meksikāņu ķīmiķis Luiss Miramontess sintezē pirmo hormonālo pretapaugļošanās līdzekli.
1964. — Ņikita Hruščovs tiek atcelts no Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra amata, un viņa vietā stājas Leonīds Brežņevs.
1989. — Veins Greckis kļūst par visvairāk punktu guvušo spēlētāju NHL vēsturē.
1992. — Krievijas masu slepkava Andrejs Čikatilo tiek atzīts par vainīgu 52 slepkavībās.
1999. — AS “Jēkabpils cukurfabrika” akcionāri pilnsapulcē pieņem lēmumu par uzņēmuma maksātnespēju.
Šajā dienā dzimuši
1814. — Mihails Ļermontovs, krievu dzejnieks.
1844. — Frīdrihs Nīče, vācu filozofs.
1938. — Alberts Kauls, latviešu politiķis un lauksaimnieks.
1948. — Kriss de Burgs, īru dziedātājs un dziesmu autors.
1959. — Sāra Fērgusone, Jorkas hercogiene.
1966. — Horhe Kamposs, Meksikas futbola leģenda.
1969. — Nora Ikstena, latviešu rakstniece.
1979. — Māris Verpakovskis, bijušais futbolists, futbola kluba “Liepāja” prezidents.
1984. — Madara Saldovere, bijusī Latvijas Nacionālā teātra aktrise.
