Kamēr rīta stundai ir tavs skatiens,
Es varu dienu ar pateicību nest.
Nejautājot, cik dūkstis vēl būs jāizbrien,
Cik vēju manī vientulību sēs.
Kamēr rīta stundai ir tavs skatiens,
Pie dzīves kā saulespuķes turos klāt,
Tik ilgi nesarauts būs pavediens
No elpas tavējās līdz manējai.
