Agrā rītā stundā palaid vējā
Domās izauklētus vārdus,
Ar putniem trauksmainā skrejā
Tie atdarīs vaļā vārtus
Tai rudens dienai, ko atnākam gaidi,
Kura tik tālu vēl šķiet.
Kāpēc tev liekas, ka tikai brīdi
Smaržo vēlīns āboliņa zieds?
Palaid vējā vārdus kā putnus,
Tie pie tevis atgriezīsies
Tik nemanāmi un klusi kā sapnis,
Kā laimīgas dziesmas atbalss.
