***

Kā tad tā?
Skūpstot tavu kreiso aci,
Es domāju — mīļa.
Skūpstot tavu labo aci,
Es domāju — maiga.
Skūpstot tavas lūpas,
Es domāju — saldas.
Skūpstot tavas krūtis,
Es zināju — dzīvības eliksīrs.
Kad skūpstu tavu nabu,
Es sapratu — Visuma centrs.
Pat pārkāpjot sirmuma slieksni,
Es vēl arvien nevarēju saprast —
Kā tad tā? Jums, sievietēm, ir viss,
No mīļuma līdz Visuma centram,
Bet… Bitīt matos, kas paliek mums —
Tikai TAS?
Tā nu meditējot Daugavas krastā
Vai mežā sēņojot un klausoties,
Kā kuplastes vāveres aprunā dzeņus,
Es savās no nikotīna rūsganajās ūsās
Klusēdams dusmīgi rūcu —
Sievietes, tas nav godīgi!