Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) caurlaides spēja nav pietiekama, tāpēc būtu nepieciešama rezerves pārgāznes izbūve, lai droši varētu novadīt ūdeni maksimāli iespējamo plūdu gadījumā, taču vajadzīgais finansējums vēl nav atrasts un projekta īstenošana uz nenoteiktu laiku atlikta.
Speciālistu veiktie aprēķini liecina, ka maksimāli iespējamo plūdu gadījumā caur Pļaviņu HES būtu nepieciešams novadīt 12 600 m3/s, savukārt esošā caurlaidības spēja ir 9600 m3/s, papildus nepieciešams novadīt 3960 m3/s. Tāpēc vajadzīga rezerves pārgāzne. Tiesa, šāda maksimālo plūdu iespējamība varētu būt vien reizi 10 000 gadu. Taču arī tad, ja atkārtotos pagājušajā gadsimtā 1931. gadā vēl pirms HES būvniecības piedzīvotie maksimālie caurplūdumi 8300 m3/s, Pļaviņu HES jau nonāktu uz “kritiskās robežas” — norādīja a. s. “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis, apstiprinot, ka pašlaik tā nevar novadīt aprēķināto ūdens daudzumu maksimāli iespējamo plūdu gadījumā. Viņš piebilda, ka HES būvēta 1965. gadā, bet “mūsdienās mēs varam daudz precīzāk aprēķināt maksimālos plūdus”, tāpēc daudzviet iedzīvotāju drošības palielināšanai būvē šādas rezerves pārgāznes.
Arī Ekonomikas ministrija atzinusi, ka Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūve nepieciešama, “lai mazinātu draudus iedzīvotājiem, īpašumiem un videi dabas katastrofu un citu ārpus cilvēku kontroles esošu dabas apstākļu darbības rezultātā” — norādīts augustā valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā “Par palu un plūdu draudu mazināšanas pasākumiem 2013. — 2015. gadā”. Taču tur nekādi konkrēti projekta īstenošanas termiņi nav nosaukti.
Pēdējo desmit gadu lielāko palu un plūdu ūdeņus ap 4000 m3/s Pļaviņu HES ir spējusi novadīt, bet vēsturiski ir bijuši gadi, kad caurplūdumi bijuši divreiz lielāki, un tad varētu būt problēmas, ja nav rezerves pārgāznes — šādu viedokli “Dienai” pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņaprāt, šādā situācijā Pļaviņu pilsēta varētu būt apdraudēta, taču būtu arī jāskatās, kā ūdeņu novadīšana varētu ietekmēt lejpusē esošās pašvaldības.
Uzņēmuma “Profecto” hidroinženieris Andrejs Krūmiņš, kurš ir strādājis pie pārgāznes tehniskā projekta sagatavošanas, apliecina, ka kopš Pļaviņu HES būvniecības mainījušies projektēšanas standarti, principi, kurus ņem vērā, aprēķinot ūdens caurplūdi. Mūsdienās to dara, paredzot, ka daļa no hidroagregātiem var iziet no ierindas un nestrādāt lielu plūdu gadījumā, un tādā situācijā rezerves pārgāzne ir nepieciešama. Tāpat Pļaviņu HES ir uzbūvēta uz mīkstām smilšmāla grunts pamatnēm, kas var radīt sarežģījumus, kuru rezultātā var būt ierobežotas iespējas izmantot iekārtas. Arī šāda tehniska stāvokļa uzlabošanai vajadzētu izmantot rezerves pārgāzni. Tā mazinātu ne tikai iepriekšminētos riskus, bet arī uzlabotu Daugavas krastos dzīvojošo iedzīvotāju drošību. Tāpēc, ja vien ir iespējams atrast nepieciešamos līdzekļus, rezerves pārgāzni vajag uzbūvēt — uzskata A. Krūmiņš.
Taču problēma ir tieši ar līdzekļu atrašanu. Aprēķināts, ka Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūve izmaksātu ap 110 miljoniem latu. M. Kuņickis atzīst, ka vismaz “nākamajos trīs gados “Latvenergo” neredz iespēju par saviem līdzekļiem uzbūvēt šādu pārgāzni”, tāpēc uzņēmums turpina meklēt līdzfinansējuma iespējas. Mēģinājums piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus līdz šim bijis neveiksmīgs. Arī no valsts budžeta līdz šim šādus līdzekļus nav bijis iespējams atrast. Taču “Latvenergo” turpina sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju par iespējām piesaistīt šim projektam Eiropas finansējumu. “Ja mēs plānojam uzbūvēt šo pārgāzni līdz 2020. gadam, tad teorētiski būvniecība būtu jāsāk 2018. gadā,” tāpēc ir vēl laiks atrast līdzekļus — pārliecināts M. Kuņickis. Viņš cer, ka tas izdosies nākamā plānošanas perioda laikā.
“Ņemot vērā, ka projekta īstenošana būtu vēlama, nevis ir steidzama un īstenojama kādos noteiktos termiņos”, tā virzību turpinās, “kad uzlabosies situācija valsts budžetā un būs iespējas šādu projektu īstenot ar valsts budžeta līdzfinansējumu” — paskaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita RubesaVoravko. Konkrēti termiņi netiek nosaukti. Taču jau piecus gadus rit darbs pie šīs hidrobūves ieceres — rezerves pārgāznes tehniskais projekts ir sagatavots un pašlaik norit diskusijas ar iecerētajā būvniecības vietā esošās zemes īpašniekiem par tās atpirkšanu. Vēl nav panākta vienošanās ar vienu no viņiem.
