10. Saeimas deputāti sodīti par neatļautu amatu savienošanu, Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, neatļautu reklāmas izvietošanu, bet visvairāk — par interešu konfliktu.
Saeimas deputātu no sodīšanas sargā deputāta imunitāte, lai deputātu sodītu administratīvi vai krimināli, par viņa izdošanu sodīšanai jālemj Saeimai. Portāls www.kandidatiuzdelnas.lv noskaidroja, ka astoņu mēnešu laikā Saeima balsojusi par 19 gadījumiem, kad administratīvajai sodīšanai jāizdod deputāts. Tas ir četras reizes vairāk nekā 9. Saeimā tajā pašā laikā. Kraso atšķirību veido Saeimas Saimnieciskajā komisijā darbojošos deputātu sodīšana par interešu konflikta likuma neievērošanu.
Nevērtē pārkāpuma būtību
Deputātu imunitātei galvenokārt ir divi uzdevumi — nodrošināt pareizu parlamenta funkcionēšanu un aizsargāt parlamenta locekļus no nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām, to regulē Sa-tversme un Saeimas kārtības rullis.
Vērtējot konkrētus gadījumus deputātu imunitātes atcelšanai, Saeimas deputātiem nav jāvērtē deputāta izdarītais nodarījums pēc būtības vai jālemj par viņa vainu. Šis jautājums ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.
Dažkārt Saeimas deputāti nav ievērojuši šo deputāta imunitātes būtību. 10. Saeimas spilgtākais piemērs ir deputātu lēmums neļaut KNAB veikt kratīšanu A. Šlesera dzīvesvietā. Taču arī dažos gadījumos, kad deputātus lūgts izdot administratīvajai sodīšanai, deputāti interpretējuši likuma normas, nevis vērtējuši apsūdzību iespējamo motivāciju.
Nonāk interešu
konfliktā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sodījis 13 Saeimas Saimnieciskās komisijas deputātu, kuri vairākās sēdēs bija pieņēmuši lēmumu paši par sevi, lemjot par sakaru, dzīvokļa īres vai transporta izdevumu kompensācijām. Izvairīties no interešu konflikta būtu iespējams gadījumā, ja komisija lemtu par katru deputātu atsevišķi, nevis kopīgu deputātu sarakstu, bet deputāts balsojumā par sevi atturētos.
Sodīti netika visi komisijas deputāti, jo daļa no deputātiem nebija iekļauti kompensāciju sarakstā, par kuru tobrīd lēma komisija, vai uz sēdi nebija ieradušies.
Šobrīd sodīšanai izdoti šādi komisijas deputāti: Ilze Viņķele (V), Aivars Dronka (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Dmitrijs Rodionovs (SC), Klāvs Olšteins (toreiz “Vienotība“, tagad ZRP), Andrejs Klementjevs (SC), Ingrīda Circene (V), Igors Zujevs (SC), Guntars Galvanovskis (toreiz “Vienotība“, tagad ZRP), Andis Caunītis (V), Kārlis Seržants (ZZS), Sergejs Mirskis (SC) un Sergejs Fjodorovs (SC). Sods par šāda veida pārkāpumu ir no 50 līdz 250 latiem.
I. Viņķele (V) skaidroja, ka viņai nebija apzināta nodoma pārkāpt likumu, K. Olšteins (V) ievērojis “paražu tiesības un to, ka šādi lēmumi identiskā formā un veidā pieņemti iepriekšējos Saeimas sasaukumos”. A. Dronka (ZZS) norādīja, ka viņam paskaidrojumu neesot, A. Klementjevs (SC) uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu pēc KNAB aicinājuma neieradās. Savukārt V. Staņa (ZZS), kurš lēmumus par sevi pieņēmis trijās komisijas sēdēs decembrī, nepiekrita administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajam. “Atskatoties uz notikušo, izejot no veselā saprāta, uzskatu, ka, izskatot jautājumu pēc būtības, neesmu vainīgs, jo neesmu radījis kaitējumu Latvijas valstij,” rakstīts V. Staņas paskaidrojumā.
Neatļauti savieno amatus
Deputāti Vitauts Staņa (ZZS) un Valērijs Kravcovs (SC) neatļauti savienojuši vairākus amatus. V. Staņa, vēl būdams Kocēnu novada domes priekšsēdētājs, savienojis Vidzemes plānošanas reģiona padomes locekļa, Vidzemes attīstības aģentūras valdes locekļa, SIA “VTU Valmiera” valdes locekļa, biedrības “Valmieras — Giterslo Reģionu sadarbībai” valdes locekļa, Latvijas Zemnieku savienības un SIA “Vidzemes slimnīca” valdes locekļa amatus, gūstot neatļautus ienākumus. Turklāt KNAB arī norāda, ka V. Staņa no 2007. līdz 2010. gadam ieņēmis aizliegtu valdes locekļa amatu SIA “Vidzemes slimnīca”, kurā līdz 2007. gadam kā Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs pildījis pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja amata pienākumus un kurā viņam bijis aizliegts ieņemt amatus līdz 2010. gadam. V. Staņa 2010. gadā kā pašvaldības kapitāldaļu turētājs pats sevi iecēlis par SIA “VTU Valmiera” valdes locekli.
Valērija Kravcova (SC) pārkāpumi saistīti ar Saeimas deputāta, iepriekš arī Liepājas pašvaldības deputāta, kā arī Liepājas domes Sociālo lietu komisijas locekļa amata savienošanu ar amatiem vairākos uzņēmumos — SIA “Tonus Elast”, SIA “Komandors Pluss” un SIA “NS Impekss”. KNAB konstatēja, ka V. Kravcovs valdes locekļa amatu “Tonus Elast” un “NS Impekss” pildīja līdz 2011. gada 5. janvārim, bet “Komandors Pluss” — līdz 2011. gada 13. janvārim, kur saņēmis arī ienākumus.
Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā sodīts Rihards Eigims (ZZS), kurš deklarācijā par 2010. gadu nebija norādījis informāciju par visiem ieņemamajiem amatiem — valdes priekšsēdētājs SIA “VK Alfa” un dalībnieks SIA “Daugavpils enerģija”, tādējādi pārkāpjot interešu konflikta likumu.
Ignorē Ceļu
satiksmes
noteikumus
Deputāti Andris Buiķis (V) un Sergejs Dolgopolovs (SC) sodīti par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. A. Buiķis (V) pērnā gada novembra sākumā stāvvietā pie Saeimas ēkas saskrāpēja deputāta Raimonda Rubika (SC) automašīnu un atstāja notikuma vietu. A. Buiķis vēlāk skaidroja, ka sadursmi neesot pamanījis. Policija uz R. Rubika automašīnas atrada krāsu un ekspertīzē konstatēja, ka tā ir no A. Buiķa automašīnas.
Sergejs Dolgopolovs izdots sodīšanai, jo automašīnā šķērsojis krustojumu pie sarkanās gaismas.
Savukārt Imants Parādnieks (VL—TB/LNNK) sodīts par nesaskaņotas telpu īres reklāmas izlikšanu viņam piederoša īpašuma logā. Deputāts skaidroja, ka viņš pārkāpumu izdarījis netīši, jo neesot zinājis, ka šāda veida paziņojums ir jāsaskaņo. Parādnieks arī rosināja apsvērt iespēju, ka Saeimai par šādiem niecīgiem pārkāpumiem nemaz nevajadzētu lemt un uz viegliem administratīvajiem sodiem deputāta imunitāti nevajadzētu attiecināt. Šobrīd Saeimas Juridiskā komisija izskata “Vienotības” un ZZS deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē, kas rosina atcelt deputāta imunitāti.
Balso arī pret kolēģu izdošanu sodīšanai
Saeimas deputāti, lemjot par savu kolēģu izdošanu administratīvajai sodīšanai, visbiežāk balsojuši par izdošanu, taču reizēm savus kolēģus sargājuši.
Andris Šķēle (PLL) lielākoties nav atbalstījis deputātu izdošanu sodīšanai, 11 reižu balsojot pret deputātu izdošanu, divos gadījumos atturējies, bet četros citos gadījumos atbalstījis deputāta izdošanu sodīšanai.
A. Šķēle 9. jūnijā balsojis pret deviņu Saimnieciskās komisijas deputātu izdošanu sodīšanai par interešu konfliktu. Debatēs A. Šķēle savu rīcību pamatoja ar argumentu, ka KNAB nepareizi interpretējis likumu, jo ierobežojumi pieņemt lēmumu par sevi neattiecas uz Saeimas deputātiem gadījumos, kad viņi piedalās Saeimas lēmumu pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu. Pretēji A. Šķēle rīkojies 16. jūnija Saeimas sēdē, kad viņš balsojis par deputāta Anda Caunīša (V) saukšanu pie atbildības par tādu pašu pārkāpumu kā citiem Saimnieciskās komisijas deputātiem, bet par Kārļa Seržanta (ZZS) un Sergeja Mirska (SC) izdošanu viņš nav balsojis, lai gan sēdē bija reģistrējies.
Domas par deputātu izdošanu sodīšanai mainījis Sergejs Fjodorovs (SC), kurš 9. jūnijā balsojis pret astoņu deputātu izdošanu, taču tajā pašā dienā atbalstījis deputāta Igora Zujeva (SC) izdošanu. S. Fjodorovs nav atbalstījis citu savu partijas biedru — D. Rodionova un A. Klementjeva — izdošanu. Viņš balsojis arī pret Valērija Kravcova (SC) izdošanu administratīvajai sodīšanai par neatļautu amatu savienošanu. Kad 16. jūnija Saeimas sēdē lēma par deputātu Anda Caunīša (V), Kārļa Seržanta (ZZS) un Sergeja Mirska (SC) saukšanu pie atbildības par tādu pašu pārkāpumu kā citiem Saimnieciskās komisijas deputātiem, S. Fjodorovs balsoja pret visu triju izdošanu sodīšanai, bet viņa kolēģis Nikolajs Kabanovs (SC ) balsoja tikai pret K. Seržanta un S. Mirska izdošanu. N. Kabanovs par pārējo Saimnieciskās komisijas deputātu izdošanu nav balsojis, kaut balsojumam bijis reģistrējies. Lai arī abi deputāti par identiskiem pārkāpumiem balsojuši atšķirīgi — vienus izdodot, citu izdošanu neatbalstot, viņi savu lēmumu balsot pret Saeimas debatēs nav skaidrojuši.
Pret sava frakcijas biedra Vitauta Staņas (ZZS) izdošanu sodīšanai par neatļautu amatu savienošanu balsojis Staņislavs Šķesters (ZZS). 9. Saeimas laikā S. Šķesters balsoja arī pret paša nodošanu sodīšanai par interešu konflikta neievērošanu. Toreiz viņš tika sodīts, jo deputāta palīdzes amatā bija pieņēmis savu sievu.
Pret A. Buiķa (V) izdošanu sodīšanai par automašīnas saskrāpēšanu balsoja Andris Šķēle (PLL), bet atturējās Ainārs Šlesers (PLL). A. Šķēle balsojis arī pret Imanta Parādnieka (VL—TB/LNNK) izdošanu sodīšanai.
