Latvieši Mārtiņa dienu uzskata par rudens beigu un ziemas sākumu. Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Zeme dodas atpūtā. Ja to traucē arot, tad nākamajā gadā nav gaidāma laba raža. Mārtiņa diena saistās arī ar veļu laika beigām.
Mārtiņdienā mājas saimniekam bija jāņem gailis, jāiet uz stalli, tas jānokauj un asinis jātecina zirgu silē, lai zirgus pasargātu no dažādām kaitēm, lai tie labi ēstu.
Lai arī šīs dienas svinības daudziem saistās ar zoss cepeti, latviešu svinību mielastā šis putns tomēr netiek likts galdā. Latvieši svin šos svētkus ar gaiļa un vistas cepešiem.
No citiem ēdieniem tiek minēta liellopu gaļa, gatavoja arī Mārtiņu pītes: no piestā sagrūstām kaņepēm, vārītiem zirņiem, pupām, kartupeļiem veidoja pikas.
Tā kā no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem dienas garums aizvien sarūk, lauku darbu vairs nav, laiks saimēs īsināts, stāstot pasakas, minot mīklas. ◆
Zīlēšana
◆ Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs.
◆ Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
◆ Mārtiņa vakarā meitas ēd siļķes galvu. Kas naktī dos ūdeni dzert, tas būs brūtgāns.
◆ Mārtiņa vakarā vīrieši iet pa ciemu, kažokus otrādi apgriezuši un apjozuši ar pītām salmu jostām. Viņi tā iet bērnus baidīt, lai mācās un vecākus klausa.
Laika pareģojumi
◆ Ja Mārtiņa diena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
◆ Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta.
◆ Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
◆ Ja Mārtiņos kokos ir sarma —
nākamgad būs daudz dārza augļu.
◆ Ja ap Mārtiņiem kokiem zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz.
Ticējumi
◆ Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu barība nav sātīga un lopi to daudz ēd.
◆ No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas — tad labi barojas cūkas.
◆ Mārtiņiem par godu stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības.
◆ Mārtiņdienā jāmin mīklas, lai aug gari lini.
