Pēc senas tradīcijas 10. jūlijs tiek dēvēts par Septiņu brāļu dienu un tiek uzskatīts, ka lietus 10. jūlijā nozīmē to, ka līs arī turpmākās septiņas nedēļas. Savukārt, ja 10. jūlijs būs saulains, tad arī turpmākās nedēļas būs Saules apspīdētas.
Viena tradīcija gan ir nemainīga — 10. jūlijā ik gadu vārdadienu svin Lijas.
Tomēr ne vienmēr tautas ticējumiem var ticēt, jo bijuši gadi, kad laika apstākļi bija gluži pretēji tautas ticējumiem.
Leģenda par septiņiem brāļiem radusies Efesā 5. gadsimtā. Romas ķeizara Decija kristiešu vajāšanu laikā septiņi brāļi — svētie jaunieši — noslēpušies kādā alā, kurā arī iemūrēti. Taču ķeizara Teodosija valdīšanas laikā pēc 195 gadiem nejauši atrasti 27. jūnijā (10. jūlijā pēc jaunā stila) un uz laiku atmodušies no sava nāves miega, lai ar savu likteni apliecinātu mirušo augšāmcelšanos. Agrāk brāļu piemiņas diena 10. jūlijā bija katoļu baznīcas kalendārā, taču nu tā vairs nav.
Senlatviešu kalendārā šī diena speciāli svinēta netika, taču ticējums ir jau no pirmskristietības laika. Kristietības periodā šai dienai dots Septiņu brāļu vārds. Ja līst 10. jūlijā — Septiņu brāļu dienā —, tad līs vēl septiņas nedēļas vai pat mēnešus. Vācu ticējums: ja līs Septiņu brāļu dienā, tad līs 7 nedēļas, 7 dienas un 7 stundas. Krievu ticējums: ja līs Samsona siena pūdētāja dienā, tad būs lietains laiks līdz atvasarai. Krieviem šai jautājumā nav katoļu ietekmes, tādēļ saglabājies pagāniskais nosaukums. Līdzīgi ticējumi konstatēti poļu, baltkrievu, zviedru un pat franču folklorā.
(No interneta)
