1520. — Mārtiņš Luters Vitenbergā publiski sadedzina pāvesta bullas “Exsurge Domine” kopiju.
1868. — pie Londonas parlamenta ēkas tiek uzstādīts pirmais satiksmes luksofors, naktī lietojot zaļas un sarkanas gāzes lampas.
1901. — tiek piešķirtas pirmās Nobela prēmijas.
1936. — no pretenzijām uz troni oficiāli atsakās Lielbritānijas karalis Edvards VIII, lai iegūtu tiesības apprecēties ar amerikāņu šķirteni aktrisi Velisu Simpsoni. Tronī kāpj viņa brālis Džordžs VI.
1944. — Pēteris Supe “Cinītis” (1920—1946) un viņa kaujinieku grupa Abrenes apriņķī izveido lielāko un labāk organizēto nacionālo partizānu organizāciju — Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, kas pastāvēja līdz 40. gadu beigām, savās rindās apvienojot ap 700 vīru.
1975. — Nobela Miera prēmiju piešķir krievu aktīvistam Andrejam Saharovam, un to saņem viņa sieva Jeļena Bonnere.
1988. — notiek Latvijas tautu forums, kurā mazākumtautību pārstāvji atbalsta latviešu tautas centienus.
1998. — olimpiskajā “Skonto” hallē Rīgā koncertē slavenā vijolniece Vanesa Meja.
2011. — vairāk nekā 50 000 cilvēku pulcējas Maskavas centrā, lai protestētu pret Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Arī citās Krievijas pilsētās tūkstošiem cilvēku iziet ielās, pieprasot godīgākas vēlēšanas.
Šajā dienā dzimuši
1821. — Nikolajs Ņekrasovs, krievu dzejnieks.
1884. — Zinaīda Serebrjakova, krievu gleznotāja, viena no pirmajām krievu māksliniecēm sievietēm, kas iegāja mākslas vēsturē.
1918. — Anatolijs Tarasovs, krievu hokejists un hokeja treneris.
1930. — Andrievs Ezergailis, latviešu izcelsmes ASV vēsturnieks.
1933. — Jānis Stradiņš, latviešu ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks.
1944. — Andris Bērziņš, bijušais Latvijas Valsts prezidents.
1969. — Robs Bleiks, kanādiešu hokejists, olimpiskais un pasaules čempions, Stenlija kausa ieguvējs.
1977. — Andrea Henkele, vācu biatloniste, divkārtējā olimpiskā un astoņkārtējā pasaules čempione.
1984. — Zane Eglīte, latviešu basketboliste.
1987. — Gonsalo Igvains, argentīniešu futbolists.
