Likteņdārza Saieta namā atklāta septembrim un skolas tēmai veltīta izstāde “Pasaules tautu ābeces”, kas ir no unikālās Jura Cibuļa kolekcijas. Izstādes atklāšanā varēja tikties ar pašu kolekcionāru, kurš pa ābeču pēdām izveda cauri visai pasaulei.

Kopā valoda un skola

Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un arī skolotājs, kurš savā vaļaspriekā apvieno pa daļai no saviem darbiem — kolekcionē ābeces, kurās ir gan valodniecība, gan skola. To viņš dara jau vairāk nekā 40 gadus. Jura Cibuļa krātuvē ir jau 11 197 ābeces 1232 valodās. To skaits gan regulāri papildinās, jo kolekcionārs aktīvi turpina savu vaļasprieku. Lai apskatītu un veltītu laiku katrai, vajadzētu ļoti daudz laika, bet ieskatu šajā plašajā klāstā pasākuma dalībnieki tomēr guva.

— Krāju valodas, un vienīgais veids, kā to darīt, ir krāt ābeces, jo lielākajai pasaules daļai nav rakstības. Savukārt lielākajai daļai tautu ar rakstību ir tikai viena vai divas grāmatas, un tā ir ābece, kā arī bībele, kas pamatā ir Jaunās derības tulkojums attiecīgajā valodā. Pirms bībeles lasīšanas jārada gan vispirms ābece, lai cilvēki prastu lasīt un darītu to savā dzimtajā valodā, — stāsta Juris Cibuļs, atzīstot, ka ābece katrai tautai ir kaut kas tuvs un mīļš.

Kā jau daudzi, arī viņš savulaik kolekcionējis daudz ko, bet ābecēm pievērsies, kad savulaik žurnālā “Zvaigzne” izlasījis rakstu par kādu “dīvaini” Polijā, kurš krājis ābeces. Tas Jurim bijis kā zibens spēriens, un viņš licis visu citu pie malas, lai pievērstos tikai ābecēm.

Gailis uz vāka

Jura Cibuļa krājumā ir visdažādāko tautu ābeces, un izstādē Likteņdārzā ir tikai daļa no iespaidīgās kolekcijas. Ir valstis, kurās ābece izdota vienu reizi, citas ar tām ir bagātākas, tāpat kā Latvija. Ābeces cieši saistītas ar valodām, kas ir gan plašāk izmantotās, gan tādas, ko lieto atsevišķās vietās vai cilvēku grupās, izmirstošās un arī mākslīgi veidotas.

Par ābecēm Juris Cibuļs teicis — pirmā lasītmācīšanas grāmata, miniatūra enciklopēdija, kurā uzskatāmā, saprotamā un saistošā veidā sniegtas zināšanas par savas tautas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru, sasniegumiem dažādās dzīves jomās. Šī pirmmācības grāmata ir pedagoģijas un valodniecības simbioze, zināšanu un skolas simbols. Ābece ir arī tautas gara un tā laika politiskās situācijas atspulgs. Tieši tāpēc šie izdevumi visā pasaulē ir tik dažādi, ko varēja redzēt arī Jura Cibuļa prezentācijā un izstādē — ābeces ar attiecīgās valsts prezidentiem vai citiem vadoņiem uz vāka un to lappusēs, tradicionālajiem tērpiem, un ieražām. Piemēram, uz bengāļu ābeces vāka attēlota skolotāja, kura ar rīksti cenšas bērnam iemācīt zināšanas. Kā zināms, uz latviešu un vēl citu tautu ābeču vākiem attēlots gailis. Kāpēc? Izrādās, tas ir luterānisma simbols, un pirmās ābeces veidotas pēc vācu ābeču parauga. Gailis ir arī ticības un modrības simbols — gaismas saucējs, tāpēc tas arī šodien palicis uz ābeces vāka.

Tikai ar lupu

Savas ābeces izdotas ne tikai konkrētajām tautām, bet arī kolhozniekiem, kreiļiem, nedzirdīgajiem, antifašistiem un seksuālajām minoritātēm. Izstādē ir arī vismazākā ābece, ko var saskatīt tikai ar lupu! Juris Cibuļs atzīst, ka nešķiro, bet savā kolekcijā iekļauj ikvienu ābeci, ko izdevies iegūt, neraugoties, kādas tās ir. Interesē visas, jo tās ir sava laikmeta liecinieces, un viņš nevar izdalīt vienu, kas būtu vērtīgāka par citu.

Lai papildinātu savu kolekciju, Juris Cibuļs aktīvi meklē jaunus eksemplārus, kas ne vienmēr ir viegli. Tās ir neskaitāmas sarakstes, dažkārt oficiāli pieprasījumi, palīdz arī nejaušība un cilvēku atsaucība, jo šos izdevumus ne vienmēr un visur varēja iegādāties. Daudzviet tās bija ierobežotā skaitā un palika tikai lietotāju īpašumā. Par katru ābeci Jurim ir savs stāsts, tāpat kā valodām, kas ir tik dažādas un brīnumainas. Valodnieks atzīst, ka daļa ir sarežģītākas, citas vienkāršākas, un latviešu valodu pie tām gluži nevar pieskaitīt.

Ar smaidu pārpratumiem

Ābeču kolekcionārs izveidojis arī savu mājaslapu www.abc-world.nl, kur redzamas pasaules ābeces, un šo katalogu ik pa laikam atjauno. Tas apkopots arī viņa grāmatā “Pasaules tautu ābeču kolekcija”, ko līdz izstādes beigām 1. novembrī var iegādāties Likteņdārzā. Viņš ir arī citu grāmatu autors.

Uz jautājumu, vai šobrīd Latvijā ābeces kļūst labākas mācīšanas ziņā, Juris Cibuļs teic, ka tagad ir daudz līdzekļu, kas ābeci padara gan interesantāku, gan saistošāk uztveramu.

Valodnieks atzīst, ka visveiksmīgāk bērniem iemācīt burtus un lasītprasmi ir pēc skaņas metodes, kas ir mūsu ābeču pamatā. Tajā jāiekļauj arī tas, kas katrai tautai un zemei raksturīgs, un Latvijā tie nav ne tīģeri, ne žirafes, bet mums raksturīgie dzīvnieki, lietas un vietas. Piemeklētie attēli un vārdi burtu apguvei gan dažkārt izvēlēti ne tie piemērotākie, kas rada gan neizpratni, gan dažu labu pārpratumu. Piemēram, no dzelzceļa stacijas Priedaine ar vilcienu nevar aizbraukt uz Parīzi, bet Augšzeme Latvijas kartē nav augšpusē, bet lejas daļā. Tādu piemēru netrūkst arī citu tautu ābecēs. Arī dažs zīmējums nav atbilstošs bērnu mācīšanai, par ko acīmredzot nav iedomāts vai tas pamanīts. Tāda ir ābeču un valodu brīnumainā pasaule. 

Fakts

◆ Juris Cibuļs dzimis Abrenes rajona Rekavas ciemā, mācījies Balvu rajona Ērgļu pamatskolā un Rekavas vidusskolā, beidzis Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāti. Strādājis par angļu valodas skolotāju, bijis laikraksta “Skolotāju Avīze” korespondents. Atmodas laikā kļuvis par Latvijas Tautas frontes Balvu rajona nodaļas atbrīvoto priekšsēdētāju, 1990. gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu un 1990. gada 4. maijā balsojis par Neatkarības deklarāciju.

◆ Vēlāk strādājis Naturalizācijas pārvaldē, Tulkošanas un terminoloģijas centra Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkošanas nodaļā, ar NATO darbību saistītu tiesību aktu tulkošanas nodaļā un Rīgas domes Ārlietu pārvaldes Starptautiskās sadarbības un koordinācijas nodaļā. Ir daudzu grāmatu autors vai līdzautors. Dažādos laikrakstos un krājumos publicējis ap 500 rakstu latviešu, latgaļu, krievu, angļu un franču valodā. Veicis ap 90 tulkojumu, kas publicēti dažādos laikrakstos un vairākās grāmatās, kā arī piecās atsevišķās brošūrās.

◆ Uzņemts ASV Nacionālajā ģeogrāfu, Pasaules verbālās agresijas biedrībā “Maledicta” un “Amici Linguarum” (“Valodu draugi“).

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.