Apbrīnojama “tālredzība”

Šonedēļ vismaz 180 tūkstoši Latvijas pensionāru, kuru pensija ir lielāka par 500 eiro, varēja atviegloti uzelpot. Vai tāpēc, ka pēc pensiju indeksācijas viņu ienākumi kļuvuši ievērojami lielāki? Nē! Tāpēc, ka Finanšu ministrija nolēmusi nevirzīt tālāk pagājušajā nedēļā steigā valdības ārkārtas sēdē pieņemtos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredzēja, ka visiem, kuru ienākumi ir lielāki par 500 eiro mēnesī, obligāti būs jāiesniedz ikgadējās ienākumu deklarācijas. Likuma grozījumu pamatā arguments, ka izmaiņas bija nepieciešamas, jo “pašreizējā ienākumu deklarēšanas sistēma nenodrošina Valsts ieņēmumu dienestu ar visu nepieciešamo informāciju par nodokļa maksātāja gūtajiem ienākumiem” un nav pietiekama, lai pareizi ar nodokli apliktu ienākumus, kā arī, lai “nodrošinātu optimālu iespēju kontrolei, vai maksātāja rīcībā esošais līdzekļu apmērs neliecina par izvairīšanos no nodokļiem”. Tā vēl nesen skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Šis lēmums radīja pamatīgu sašutuma vētru ne tikai pensionāru, bet arī lielas daļas sabiedrības vidū. Protams, kādam, lasot ziņu, par to, ka krāpnieki pensionāram izmānījuši pāris tūkstošus eiro, liekas, ka šī sabiedrības daļa mums ir pietiekami turīga un uzkrājumi, kuri pamatā ir tā sauktā “zārka nauda”, būtu iegūti nelikumīgi, noteikti būtu deklarējami un apliekami ar nodokli.

Taču jau pirmdien tika izplatīts paziņojums medijiem, kurā tā pati Finanšu ministrija informē, ka minētie likuma grozījumi tomēr ir apturami, jo par tiem nepieciešamas diskusijas. Ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādījis — ņemot vērā, ka vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts ir ļoti nozīmīgs jautājums visai Latvijas sabiedrībai, viņš rosinās par tā saturu un ieviešanu nodrošināt plašākas diskusijas un konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī izņemt šos likuma grozījumus no nākamā gada valsts budžeta paketes.

Apbrīnojama “tālredzība”! Vai, virzot grozījumus apstiprināšanai valdībā, ministram neienāca prātā, ka šis jautājums ir ļoti nozīmīgs visai Latvijas sabiedrībai un vai konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem nebija jāveic jau tad? Tikai tad, kad Latviju pāršalca sašutuma vētra, ministrs sadzirdējis tautas un sociālo partneru balsi! Pārsteidz vieglprātība un nekonsekvence attiecībā uz šādu nozīmīgu lēmumu — vienā nedēļā steidzīgi pieņemam, bet jau nākamajā sākam svārstīties un šaubīties. Es kā sieviete to varbūt varu atļauties, izvēloties, kuru kleitu vilkt uz vakara pasākumu, bet ne valdība, pieņemot lēmumus, kas skar tik plašu mūsu sabiedrības daļu.