Pagājuši vairāki gadi, kopš uzsāktas sarunas par vienota katastrofu pārvaldības centra būvniecību Alūksnē, un nu šis nodoms ieņēmis konkrētas aprises — izraudzītajā vietā Alūksnē sākti sagatavošanās darbi būvniecībai, tiek cirsti koki un rauti celmi. Pēc dažiem mēnešiem šeit sāksies ēkas būvniecība, kas ilgs apmēram 15 mēnešus.

Ēkā vienlaikus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) atradīsies arī Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Būvniecība varētu uzsākties pēc dažiem mēnešiem.

Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Vendija Pikše-Kučma pastāstīja, ka šobrīd būvkomersants pat apsteidz līgumā noteikto projektēšanas grafiku.

“Pašlaik norisinās projektēšanas darbi būvprojekta izstrādes beigu fāzē. Jūlija otrajā pusē būvprojektu iesniegs ekspertīzei. Papildus šim pirms būvdarbu uzsākšanas objekta teritorijā cērt kokus un nākamo nedēļu laikā plānots pabeigt koku celmu izraušanu,” stāsta aģentūras pārstāve.

Viņa atgādina, ka pērn decembrī ar PS “P un S Būvniecība” noslēgts līgums par katastrofu pārvaldības centra projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību.

Līguma summa ir 6 565 734,98 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Plānots, ka objekts būs gatavs līdz nākamā gada nogalei.

“Tas ir ļoti svarīgi, jo esošā VUGD depo ēka Alūksnē nodota ekspluatācijā 1963.gadā. Tā ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī neatbilst ugunsdzēsības depo minimālajām prasībām. Līdzīga situācija ir esošajā policijas iecirkņa ēkā, kas nodota ekspluatācijā 1970.gadā. Arī šī ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, bojātas ēkas nesošās konstrukcijas,” laikrakstam savulaik šos plānus skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve Samanta Nalivaiko.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Biedrība rūpējas par baznīcu

19. gadsimtā celtā un ilgstoši pamestībā esošā Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca ir pārmaiņu gaidās. Rūpes par tās atjaunošanu uzņēmusies biedrība “Baznīckalns”, kura pirms četriem gadiem nodibināta ar mērķi saglabāt un atjaunot baznīcu Galgauskā, tās arhitektūru un apkārtējo vidi, kā arī pēc tam turpināt uzturēt šo vietu, veicināt tās atpazīstamību.

Biedrības “Baznīckalns” pārstāvis Kaspars Grīnbergs “Dzirkstelei” saka, ka šobrīd ir nocelts un drošā vietā zem jumta nolikts baznīcas kupols, lai ar laiku to restaurētu. Kupola vietā baznīcai uzlikts pagaidu jumts. Šobrīd nekādi citi darbi uz vietas nenotiek.

Biedrība visas darbības ar Galgauskas baznīcu veic un turpmāk veiks tikai ziedojumu un cita atbalsta finansējuma piesaistes veidā, piemēram, no fondiem, no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Atbalsta arī vietējie cilvēki. “Šobrīd mēs tādā pašdarbības līmenī darbojamies, cenšamies saglābt, kas saglābjams, lai nesabruktu viss,” viņš saka.

Biedrība pašlaik strādā pie baznīcas īpašuma tiesību jautājuma sakārtošanas. Šobrīd ēka ir bezsaimnieka īpašums. Latvijas pareizticīgo konfesija oficiāli ir atteikusies no dievnama Galgauskā, jo šeit nav vairs draudzes, stāsta K.Grīnbergs.

Ar iniciatīvu saglabāt baznīcu Galgauskā kā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli pirmais klajā esot nācis zem ēkas esošās zemes sākotnējais īpašnieks — Latvijā pazīstams ārsts Vilnis Lietuvietis. Viņam mamma bijusi kristīta Galgauskas baznīcā.

“Vairākus gadus pēc kārtas tika rīkotas talkas ap baznīcas zemi, bet nebija nekādu lielāku centienu. V. Lietuvietis mani piesaistīja, jo esam labi sen pazīstami. Arī man kultūras vērtības nav svešas. Dzīvē kopumā es darbojos celtniecības jomā, līdz ar to man ir tehniska pieeja šim pasākumam. Kopīgiem soļiem lēnā garā iesim uz priekšu. Tagad zeme zem baznīcas pieder biedrībai “Baznīckalns”,” teic K.Grīnbergs.

Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Galgauskā ir grūti pieejamā vietā mežā. Pirms dažiem gadiem tā kļuva arvien populārāka Latvijā, jo piesaistīja ar nomaļo un aizaugušo vietu, kur meža vidū kā brīnums stāvēja dievnams. Tas bija burtiski ieaudzis kokos un zālē, tagad, pateicoties biedrībai, baznīcas apkārtne ir sakopta.

Laikraksts “Dzirkstele”

Īslīcieši rosina parakstu vākšanu

Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome ir iesniegusi pieteikumu platformā “Mana balss”, kur iedzīvotāji aicināti nobalsot par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā.

Īslīces pagasta konsultatīvās padomes locekle Evita Novicka “Bauskas Dzīvei” stāsta, ka padomei bija tikšanās ar pagasta iedzīvotājiem: “Uzklausot priekšlikumus un ieteikumus, secinājām, ka viena no aktuālām tēmām, kas rūp ne tikai Īslīces, bet arī Bauskas novada un Latvijas iedzīvotājiem, ir Spānijas kailgliemežu populācijas invāzija.”

Šī invazīvā svešzemju suga ir tik ļoti savairojusies, ka rada pamatotu uztraukumu dārzkopjiem, zaudējumus lauksaimniekiem, stādu audzētājiem un pārnēsā slimību ierosinātājus, kas izraisa augu un dzīvnieku saslimšanas. Tie vairojas ātri, izdējot līdz 500 olām gadā.

E. Novicka, aprakstot situāciju, min, ka Spānijas kailgliemezis “lielos tempos “ieņem” mūsu dārzus, atpūtas zonas, upmalas, kapus un pārējās zaļās zonas. Un ne tikai — pagrabi, garāžas un pat suņu būdas…”.

Galvenā problēma pašlaik — šis gliemezis, tāpat kā daudzas citas invazīvas sugas Latvijā, tiek pētīts un atzīts par invazīvu, bet nav iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā. “Pēc sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistēm un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecāko eksperti M.Melnbārdi secinājums viens — šis ragainis jāiekļauj sarakstā!” ir pārliecināta E. Novicka un citi Īslīces pagasta padomes dalībnieki.

Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome ir iesniegusi pieteikumu platformā “Mana balss”, kur iedzīvotāji aicināti nobalsot par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā (pašlaik šajā sarakstā ir tikai viena suga — Sosnovska latvānis). Tā būs iespēja koordinētām rīcībām, lai ierobežotu šīs kaitīgās sugas izplatību Latvijā. Īslīcieši aicina arī citus pievienoties balsojumam.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

“Gren” sagatavojas apkures sezonai

“Gren” biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā pabeigti ikgadējie profilaktiskie iekārtu apkopes un remonta darbi, lai sagatavotu ražotni nākamajai apkures sezonai, informē pašvaldība.

Darbos piedalījās gan koģenerācijas stacijas darbinieki, gan speciālisti no citiem uzņēmumiem — kopumā iesaistīti 99 speciālisti no 18 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas uzņēmumiem. Šobrīd koģenerācijas stacija ir atsākusi darbu ikdienas režīmā.

Biomasas koģenerācijas stacijas vadītājs Ingus Kaprāns skaidro, ka koģenerācijas stacijā ir daudzas sarežģītas iekārtas un to darbība tiek uzraudzīta nepārtraukti.

“Tomēr jebkurai iekārtai un mehānismam, lai tas darbotos droši un nevainojami, ir savlaicīgi jāveic lielāki vai mazāki apkopes darbi un pārbaudes. Tādēļ reizi gadā koģenerācijas stacijas darbība tiek apturēta, lai veiktu gan iekārtu inspekcijas un profilaktiskās apkopes, gan vajadzības gadījumā arī nepieciešamos remontdarbus. Darbu veikšanai pieaicinām arī konkrētās jomas speciālistus no iekārtu ražotāju puses. Pārbaužu laikā pārliecinājāmies, ka visas iekārtas ir labā darba kārtībā un ir gatavas darbam nākamajā apkures sezonā,” viņš saka.

Profilaktiskie iekārtu apkopes darbi “Gren” biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā tika uzsākti jūlija sākumā. To laikā tika veikta tvertņu, katla un dūmeju tīrīšana, šķeldas padeves konveijeru remonti un ķēžu nomaiņa, kā arī citu ražošanas iekārtu inspekcijas un apkopes.

“Gren” biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā ražo ne tikai siltumu un elektrību, bet arī uzrauga un vada visas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību un saražotās siltumenerģijas piegādi jelgavniekiem — ap 16 000 mājsaimniecībām jeb 420 dzīvojamajām ēkām un 200 juridiskajiem klientiem — iestādēm, sabiedriskajām ēkām, bērnudārziem, skolām, uzņēmumiem un arī individuālajām dzīvojamajām mājām.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.