Sandra Pumpure
Jauni darbinieki regulāri nepieciešami ikvienā jomā, un tos aicina darbā arī valsts un pašvaldību iestādēs. Par to, ka labu speciālistu valsts pārvaldē trūkst, ir kadru mainība un labākie darbinieki aiziet uz privāto sektoru, jo tur maksā vairāk, runāts jau sen. To atrisināt vajadzētu atlīdzības reformai, kas jau stājusies spēkā un dod tiesības iestādēm celt algas. Tas būtu arī likumsakarīgs solis šajā dzīves dārdzības pieaugumā.
Iestādēm gan pašām jārēķina, ko var ietaupīt, ko “apgriezt”, cik daudz palielināt algas. Līdz ar to ministrijās un to pakļautības iestādēs situācija darba samaksas ziņā paliek atšķirīga — vienā tā tuvojas augstākajam līmenim, citās tik tikko iztiek. To var redzēt, kad pārskata darba piedāvājumus, jo viens un tas pats amats dažādās iestādēs ir tik atšķirīgi atalgots. Turklāt daža laba iestāde algu ziņā jau ilgstoši ir kā pabērna lomā. Vai tajā nav nepieciešami labi speciālisti un tur strādājošajiem pieklājīga alga?
Amatu kategorijas sarindotas skalā, un noteikts, ka zemākajiem amatiem valsts pārvaldē alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem — no 3898 līdz 6403 eiro. Redzot to, nav vairs jautājumu, kur rodas statiski augsta vidējā alga valstī.
Visi “vārti vaļā” ir valsts augstāko amatpersonu algām, jo nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz astoņus tūkstošus eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ministriem algas palielināsies no nepilniem pieciem tūkstošiem līdz septiņiem tūkstošiem eiro. Kāpums ir par vairākiem desmitiem procentu. Salīdzinot ar valsts augstskolu rektoru algām, kas pārsniedz 10 000 eiro mēnesī, tāds nieks vien ir. Acīmredzot vienas augstskolas vadīšana ir sarežģītāks process nekā valsts. Šo paradoksu nekad nespēju saprast. Tad atmiņā ataust sludinājumi, kur pašvaldība meklē remontatslēdznieku ar algu 634 eiro mēnesī. Kad atskaitīs nodokļus, paliks… Tomēr arī tas ir darbs, kas sabiedrībai nepieciešams, un alga ir būtisks arguments, lai aizpildītu vakanci. Neko darīt — dzīvojam kontrastu valstī, kur katrs deķīti velk uz savu pusi un kā vien spēj.
Reklāma