Aizmirst vai atstāt?

Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksta “Staburags” galvenā redaktore
Aizvadītajā nedēļā, pāršķirot kalendāra lapu, attapos, ka klāt jau marts. Laiks skrien vēja spārniem, taču tas ir arī daudz un dažādu notikumu un pasākumu piepildīts.
Kolēģi no Latgales reģionālās televīzijas veido raidījumu “Prese#transformācija”, kurā uzsvars likts uz laikrakstu, īpaši reģionālo, lomu mūsdienās, to konkurētspēju ar internetvidi, pašvaldību izdevumiem, atbalsta mehānismu nepieciešamību un citām aktuālām lietām. Ceturtdien raidījuma veidotāji vairākas stundas pavadīja kopā mums, jo viens no raidījumiem būs par “Staburagu”. Gatavojoties raidījumam, bija laiks padomāt par to, kas tad ir mūsu galvenais uzdevums, kāda ir reģionālā laikraksta nozīme vietējā sabiedrībā? Intervijas gaitā, runājot par avīzes nākotni, žurnāliste pajautāja: kas notiktu, ja pienāktu tāds brīdis un “Staburaga” vairs nebūtu? Samulsu par tādu jautājumu, jo nekad nebiju par to domājusi, pieļāvusi tādu iespēju. Droši vien netrūktu cilvēku, kuri priekā berzētu rokas, jo tad nebūtu jāsatraucas, ka “Staburagā” publicēs kādu netīkamu viedokli, rakstīs par problēmu, kuru kāds labprāt “paslaucītu zem tepiķīša”, jāatbild uz neērtiem jautājumiem. Viss būtu labi, skaisti, pareizi, dominētu viens oficiālais viedoklis, un nevienam nebūtu jāaizrāda par nevietā paustu neatļautu vai nesaskaņotu domu. Tāpēc jau mēs pastāvam un, cerams, arī pastāvēsim, lai pārstāvētu un aizstāvētu sabiedrības intereses, lai parādītu, ka ir dažādi viedokļi, pat ja tie kādam nepatīk, stāstītu par vietējiem cilvēkiem svarīgiem jautājumiem un notikumiem. Diemžēl mums ir izaugusi vesela “Facebook” paaudze, kura savu informācijas pasauli veido, balstoties tikai uz virsrakstiem un viena teikuma ierakstiem. Cilvēki ar ierobežotu pasaules redzējumu, un ar šādiem prātiem, manuprāt, ir vieglāk manipulējami.