Sandra Pumpure
Lestenes Brāļu kapos 16. martā aizvadīts Leģionāru piemiņas pasākums, kurā pulcējās ap 400 cilvēku. To apmeklēja arī organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” Aizkraukles nodaļas pārstāvji.
Piemiņas pasākumu ievadīja VEF kultūras pils senioru sieviešu kora “Daugavas vanadzes” koncerts Lestenes baznīcā, no kuras izvadīja un Lestenes Brāļu kapos pārapbedīja piecus kritušos leģionārus. Pasākumu vadīja Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” vadītājs un “Daugavas vanagu” pasaulē priekšnieks Aivars Sinka. Tajā piedalījās arī zemessardzes kapelāni Guntis Kalme un Mārtiņš Burke-Burkevics. Klātesošos pie pieminekļa kapsētā uzrunāja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Saeimas deputāti Ināra Mūrniece un Raivis Dzintars, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo karavīru piemiņas biedrības vadītājs Emīls Gailis. Patriotiskās dziesmas dziedāja vīru kopa “Vilki”.
Kopumā Lestenes Brāļu kapos pārapbedīti vairāk nekā 1000 leģionāri un memoriālajā sienā iegravēti vēl 18 000 kritušo un bezvēsts pazudušo vārdi. Kā piemiņas pasākumā atzina Artis Pabriks un Raivis Dzintars — grūti pat aptvert, ka, leģionārus piemin un pārapbedī Otrajā pasaules karā kritušos laikā, kad jauni upuri ir karā Ukrainā. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka tumšie mākoņi no Krievijas turpina savilkties.
16. martā ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Pasākumu Lestenē šajā datumā, kā arī Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā 8. maijā ik gadu cenšas apmeklēt arī organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” Aizkraukles nodaļas biedri. Tās pārstāve Ināra Rode atzina, ka šogad Lestenē bijis īpaši daudz cilvēku, kā nevienu gadu. Pasākumā piedalījās arī trīs vēl dzīvie leģionāri, kā arī viesi no Igaunijas, kā arī Spānijas, jo šīs valsts karavīri savulaik piedalījušies Mores kaujās, un kritušie apbedīti Brāļu kapos Rīgā.
“Daugavas Vanagi Latvijā” Aizkraukles nodaļa apvieno biedrus no dažādām novada vietām un arī ārpus tā. Viņi atceras šos varonīgos vīrus, kuri cīnījās par Latviju. Viņu vidū bija arī Ināras Rodes tēvs Pēteris Daugulis, kurš atgriezās no kara, paguva nodibināt ģimeni, bet 1950. gadā kādā decembra naktī padomju vara viņu apcietināja, un vēlāk pazuda bez vēsts.
— Leģionāru atceres pasākumi mums ir nozīmīgi, tāpat kā citi. Pērn ar Aizkraukles novada domes finansiālu atbalstu biedrībai apmeklējām vairākas latviešu karavīru piemiņas vietas un pasākumus Litenē, Morē, Īlē, Liepājā, Stalānu kapos Secē. Tā ir mūsu vēsture, ko nedrīkst aizmirst, — teica Ināra Rode.
“Daugavas Vanagi Latvijā” Aizkraukles nodaļas vadītājs Uldis Stumbris pastāstīja, ka nodaļa dibināta 1991. gadā, un tolaik tajā bija ap 80 biedru. Šobrīd tajā aktīvi ir mazāk nekā desmit, kuri turpina kopt organizācijas tradīcijas. Laba sadarbība allaž bijusi ar citām nodaļām visā Latvijā.
Leģionāru piemiņas pasākums aizvadīts ne tikai Lestenē, Rīgā notika ikgadējais biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” rīkotais leģionāru atceres gājiens, kurā vairāki simti cilvēku devās un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Viņu vidū arī jēkabpilietis Gundars Kalve, kurš kā brīvprātīgais piedalās karā Ukrainā.
Reklāma