www. staburags.lv
Sagaidāmā mājokļu pabalsta pieprasījumu skaita pieauguma dēļ var aizkavēties citu sociālo pakalpojumu sniegšanu pašvaldībā, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns.
Dienests pārvirzīs resursus, lai spētu izskatīt katru mājokļa pabalsta pieteikumu. “Liekas, ka būs sarežģīti, bet tiksim galā. Cietīs citi pakalpojumi, bet iesniegumus apkalposim,” sacīja Pāvulēns.
Tā kā pabalstu piešķir uz trim mēnešiem, tas dienestam varētu būt īslaicīgs šķērslis. Aizkraukles novada sociālajam dienestam šobrīd trūkst sociālo darbinieku. Pēc Pāvulēna domām, lielāks atalgojums šo situāciju strauji nemainīs.
“Mēs priecātos, ja tas būtu valsts kontrolēts atbalsts, kas “neietu cauri” sociālajam dienestam, bet valsts šo jautājumu sakārtotu pati. Iepriekšējā sezonā atbalsts nebija mērķēts, un tas atviegloja sociālā dienesta darbu,” atzīmēja Pāvulēns, kurš prognozē, ka, tuvojoties ziemas sezonai, cilvēku, kam šis pabalsts būtu nepieciešams, varētu būt daudz.
Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja un Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas sociālo dienestu kapacitāte noteikti nav pietiekama, ņemot vērā, ka tiek prognozēts būtisks mājokļa pabalstu pieprasījuma pieaugums.
Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Labklājības ministrijas ikgadējās sarunās panākta vienošanās saglabāt valsts līdzfinansējumu 50% apmērā pašvaldībām mājokļa pabalstu izmaksai, aģentūru LETA informēja LPS padomniece Ella Pētermane.
Šāda vienošanās panākta, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju Latvijā saistībā ar inflāciju un energoresursu cenu pieaugumu.
Uzklausot ministrijas sniegto informāciju par minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu un valsts līdzfinansējumu mājokļa pabalsta un garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšanai, LPS vērsa labklājības ministra Gata Eglīša (K) uzmanību uz pašvaldību bažām par pieaugošajiem izdevumiem saistībā ar šo abu pabalstu izmaksu, un izmaksu ietekme uz pašvaldību budžetu nākamajā apkures sezonā varētu vēl palielināties.
Vienojoties par valsts līdzfinansējuma turpināšanu arī 2023.gadā, vienlaikus panākta abpusēja vienošanās, ka grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā par koeficientu palielināšanu mājokļa pabalstam un jautājums par valsts līdzfinansējumu GMI un mājokļa pabalstu izmaksām virzāmi paralēli.
Ministrija gatavojot mērķētus atbalsta veidus konkrētām iedzīvotāju grupām mājsaimniecību atbalstam energoresursu cenu kāpuma un inflācijas pieauguma negatīvās ietekmes mazināšanai.
Savukārt diskutējot par minimālās algas palielināšanu no nākamā gada, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka ir jādomā, lai ar minimālās algas palielināšanu netiktu veidota disproporcija starp pašvaldību darbiniekiem, kuriem ir zems atalgojums, bet viņiem ir atbildība par lēmumu pieņemšanu un vienkāršo darbu darītājiem – minimālās algas saņēmējiem.
Tāpēc LPS aicina pasākumus vērtēt kompleksi – palielinot minimālo algu, izvērtēt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali par labu pašvaldībām, kas risinātu arī atalgojuma jautājumu.
Pārrunājot jautājumu par palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, LPS un ministrija vienojās par turpmāku sadarbību palīdzības sniegšanā un palīdzības koordinēšanā, risinot arī jautājumus par bez pavadības uzņemtajiem bērniem.
Puses vienojās, ka ministrija sadarbībā ar LPS izstrādās un līdz 30.jūnijam virzīs priekšlikumu par atbalsta pagarināšanu bāriņtiesu un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kuri iesaistīti atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem.
LETA
Reklāma