Noslēgusies Andreja Upīša memoriālā muzeja sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību un Kultūras pārvaldi rīkotā zinātniskā konference “Andrejs Upīts. Atskats un izredzes”.
“Pagājis vairāk nekā gads, kopš nobrieda šī konference, lai varētu izvērtēt personību, kura visus šos daudzos gadu desmitus ir bijusi pamanāma, bet, laikam ritot, mainoties sabiedrības vērtējumam par lietām, kas notikušas agrāk, mainās arī atsevišķu notikumu procesa un personību ieguldījums un morālais aspekts. Andrejs Upīts bijis mūsu novada iedzīvotājs — skrīverietis, savulaik te dzīvojis un radījis savus darbus. Cik atceros, arī skolā audzināšanas darbs lielā mērā tika saistīts ar to daiļradi, ko viņš atstājis, ar tiem daiļdarbiem, kuros viņš aprakstījis Skrīverus. Tas ir ticis turēts cieņā un godā. Tas veidojis Skrīveru identitāti, kas joprojām tiek izmantota gan tūristu piesaistei, gan atpazīstamībai. Ir dažādi viedokļi, vērtējumi, bet jebkura šāda kopāsanākšana un zinātniska vērtēšana dod iespēju iedziļināties gan vieniem, gan otriem — gan tiem, kas ir pret, gan tiem, kas vairāk vai mazāk ir neitrāli, gan tiem, kas par — dzirdēt, uzklausīt citus viedokļus,” konferences ievadā teica Leons Līdums.
Referātu “Citādais Upīts” lasīja Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis. Par Andreja Upīša lugu iestudējumiem Rīgas Strādnieku teātrī pagājušā gadsimta 20.—30. gados stāstīja Sanita Duka, kultūras projektu kuratore, pētniece un režisore. Andreja Upīša memoriālā muzeja direktore Ilze Puķe ielūkojās Andreja Upīša laikabiedru atmiņās, kas iepriekš nav publicētas. Aleksandra Čaka muzeja krājuma glabātājas Solvitas Elertas referāta lasījums bija par diviem sava aroda meistariem — rakstnieku Andreju Upīti un dzejnieku Aleksandru Čaku. Aizkraukles novada domes deputāta Gunta Libeka referāta tēma bija: “Kolaborācija un Andrejs Upīts. Kolaborācijas būtības vērtējums 20. gadsimta vēsturiskās pieredzes gaismā. Mūsdienu skatījums uz kolaborāciju no Ukrainas kara skatupunkta.” Par triju rakstnieku — Andreja Upīša, Jankas Kupalas un Mihaila Bulgakova — dzīvi un darbību dažādos politiskajos režīmos stāstīja memoriālā muzeja krājuma glabātāja Ilze Andresone.
Konferences nobeigumā savu viedokli par Andreju Upīti bija iespējams paust paneļdiskusijā, ko vadīja vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.
