Aizkrauklē ūdenī atrod legionellas. Veikta ūdens sistēmas tīrīšana un dezinfekcija

Veicot legionelozes gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu daudzdzīvokļu mājā Aizkrauklē, Sprīdīša ielā 4, Slimību profilakses un kontroles centrs paziņojis, ka aukstā ūdens paraugā viena dzīvokļa dušas telpā konstatēts legionelozes izraisītājs — legionellas baktērijas. Ēkas aukstā un karstā ūdens siltummezglā ņemtajā paraugā to neatrada. Saistībā ar to veikta karstā un aukstā ūdens iekšējās sistēmas attīrīšana un dezinfekcija visā ēkā.

Ūdens jānotecina

Pēc nama pārvaldnieka SIA “Lauma A” pasūtījuma uzņēmums “Ūdens risinājumi” ūdens dezinfekciju veica 22. aprīlī. Šajā dienā iedzīvotājiem bija ieteikts nelielot ne auksto, ne karsto ūdeni, bet pēc noteiktā laika to varēja darīt, ūdeni vispirms notecinot.

SIA “Lauma A” valdes loceklis Andris Zābelis informēja, ka pārbaudi, lai konstatētu, vai ūdenī ir legionellas, veic gadījumos, ja saņemts ziņojums no Slimību profilakses un kontroles centra par konkrētu saslimšanas gadījumu ar legionelozi. Tā tas bijis arī šajā reizē.

— Mēs kā ēkas pārvaldnieks regulāri sekojam līdzi, lai karstajam ūdenim būtu atbilstoša temperatūra. Šajā gadījumā legionelozes izraisītājs atrasts ūdens krānā vienā dzīvoklī. Tā īpašniece atzinusi, ka viņa tur ir reti, līdz ar to ūdeni nelieto regulāri un baktērijas acīmredzot savairojušās. Tāpēc cilvēkiem stāstām un atgādinām, ka, atnākot mājās, atverot krānu, ūdens ir jānotecina. Īpaši situācijās, kad ilgstošāk nav būts mājās. Svarīgākais ir neieelpot piesārņotos ūdens tvaikus, tāpēc, tecinot ūdeni, labāk ar drānu aizsegt elpceļus, jo bīstams nav pats ūdens, bet tā tvaiki, — teica Andris Zābelis.

Jāievēro piesardzības pasākumi

Iepriekš Aizkraukle uzmanības lokā saistībā ar legionelozi nonāca 2017. gadā, kad pilsētā konstatēja saslimšanas gadījumus. Tad Ministru kabinets veica grozījumus dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, nosakot, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem. Konkrētajā ēkā Aizkrauklē parauga ņemšanas brīdī tā bija +61 grāds. Šoreiz gan baktērija bijusi aukstajā ūdenī dzīvoklī.

Andris Zābelis atzina, ka regulāri atgādina iedzīvotājiem par profilakses pasākumiem, ka ūdens vispirms ir jānotecina, bet, iespējams, tas piemirstas, vai cilvēki taupa ūdeni un lieto to mazāk. Legionellas baktērijai acīmredzot tas patīk. Piesardzības pasākumi arī jāievēro, ja mājās lieto kondicionierus, kuros arī ir ūdens.

Maksā iedzīvotāji

Kāda Sprīdīša ielas 4 nama iedzīvotāja (vārds redakcijai zināms — aut.) atzina, ka bijis šoks uzzināt, ka ūdenī atrastas baktērijas. Tagad gan profilakses pasākumus ievēro daudz cītīgāk, nekā iepriekš, un šī piesardzība acīmredzot būs uz visu mūžu. Tomēr joprojām viņai nav skaidrs, kā baktērija nokļuva ēkas ūdensvadā? Varbūt biežāk jāveic sistēmas tīrīšana un dezinfekcija?

Likumā noteikts, ka ārējos ūdens sistēmas tīklus jātīra un jādezinficē divas reizes gadā un regulāri jāveic analīzes piegādātājam ūdenim, ko pakalpojuma sniedzēji arī ievēro. Andris Zābelis skaidro, ka pēc “Aizkraukles ūdens” tīkla tīrīšanas un dezinfekcijas ūdens mēdz būt saduļķots, un tad “Lauma A” veic namu ūdensvadu tīrīšanu, izlejot šo ūdeni. Iekšējo ūdens tīklu uzturēšana notiek visu laiku, bet to profilaktiskā dezinficēšana nav paredzēta, jo tā ir dārga. Šajā konkrētajā gadījumā sistēmas tīrīšana veikta par ēkas uzkrājuma līdzekļiem un izmaksāja nepilnus 1700 eiro, kas jāsedz iedzīvotājiem. Kā atzina aizkraukliete — summa ir liela, kas tagad jāmaksā visiem namā, lai arī nav pārliecināti, ka tikai paši vainīgi šajā situācijā — no kaut kurienes tā legionella atpeldējusi. Arī ūdens spiediens krānos esot pamazs, kas varētu veicināt baktērijas vairošanos. Visticamāk, ne tikai ūdens temperatūra ir noteicošais, lai tā nenotiktu, bet arī ūdens cauruļu stāvoklis.

Sevi jāpasargā

Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka legioneloze jeb leģionāru slimība izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis). Slimība sākas strauji, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, ar galvas un muskuļu sāpēm, kam pievienojas sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Simptomi parādās 2—10 dienu laikā pēc inficēšanās.

Ar legionelozi var saslimt, ieelpojot mikroskopiskus ūdens pilienus, kas veidojas, ar legionellām piesārņotajam ūdenim, atsitoties pret cietām virsmām. Tie var veidoties no tekoša ūdens krāna vai dušas, burbuļvannām, gaisa mitrinātājiem un kondicionēšanas iekārtām, iekštelpu dekoratīvajās strūklakās un citās izsmidzināšanas ierīcēs. Dzerot ūdeni, mazgājoties vannā vai saskarsmē ar citiem cilvēkiem, inficēties nav iespējams.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtās, izlietņu un vannu aizbāžņos, ūdenssildītājos.

Lai izvairītos no inficēšanās, jāseko, lai aukstā ūdens temperatūra visās izplūdes vietās būtu zem +20 grādiem, bet karstā ūdens — virs +50 grādiem. Šāda temperatūra būtu jāsasniedz, notecinot ūdeni aptuveni vienu minūti, un tā cirkulācija būtu nodrošināta visā karstā ūdens sistēmā. Karstā ūdens cauruļvadus ieteicams aplikt ar izolācijas materiāliem, ja tie ir pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem. Nepieciešams regulāri veikt dušu uzgaļu tīrīšanu, dezinficēt ar hloru saturošiem sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem vai ieliekot tos verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, ko reti izmanto.

Telpās izmantotiem gaisa mitrinātājiem jābūt brīviem no organiskā un neorganiskā aplikuma, tajos jāizmanto tikai tīrs un ik dienu svaigi ieliets ūdens, kas ir novārīts un atdzesēts. Reizi nedēļā vajadzētu rūpīgi iztīrīt mitrinātāja iekšpusi, bet ne retāk kā divas reizes gadā jāiztīra un jādezinficē gaisa kondicionēšanas sistēmas, bet ūdens sildītāji (boileri) ne retāk kā reizi gadā.