Iveta Skaba
Aizvadītajā nedēļā piecu Aizkraukles novada skolu 7. klases skolēni pulcējās A. Upīša Skrīveru vidusskolā, lai piedalītos konkursā “Iepazīsimies — Vietalvas baznīca!”. Konkurss īpašs ar to, ka to sarīkoja 7. klases skolniece Agate Anufrijeva, un tas bija turpinājums viņas pagājušā gada darbam.
Piedalās piecas komandas
Pērn rakstījām par Skrīveru vidusskolas 6. klases skolnieci Agati Anufrijevu, kura skolēnu radošo darbu un pētījumu konkursā “Vēsture ap mums” par darbu “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi” ieguva pirmo vietu. Konkursa laureātus Rīgas pilī sveica Valsts prezidents Egils Levits. Toreiz Agate “Staburagam” teica: “Mans ceļojums vēstures pasaulē ir tikai sācies, un jāsaka — sācies visai iespaidīgi.”
Šogad Agates ceļojums vēstures pasaulē turpinās. Desmit Aizkraukles novada skolas tika aicinātas iepazīt skrīverietes godalgoto darbu un piedalīties konkursā “Iepazīsimies — Vietalvas baznīca!”. Aicinājumam atsaucās sešas novada skolas — A. Upīša Skrīveru, Neretas J. Jaunsudrabiņa, Jaunjelgavas un Pļaviņu vidusskola, Bebru, Daudzeses pamatskola. Konkursā piedalījās piecu skolu komandas, katrā pa trim dalībniekiem, izņemot Bebru pamatskolu, kuras komanda neparedzētu apstākļu dēļ nevarēja ierasties.
Stāsta par savu apdzīvoto vietu dievnamiem
Pēc Skrīveru vidusskolas direktores Ieviņas Piļkas uzmundrinošās uzrunas konkurss sākās. Tā rīkotāja 7. klases skolniece Agate Anufrijeva pastāstīja, ka pēc uzvaras pērnā gada konkursā pārņēma tāda kā nepabeigtības sajūta, šķita, ka vajag vēl kaut ko. Tad radās ideja par šo konkursu. “Šis ir mans pirmais pasākums, un es ceru, ka tas izdosies, ka es neko neaizmirsīšu,” sacīja Agate.
Tā kā konkursanti bija no dažādām novada vietām, mājasdarbs bija sagatavot prezentāciju par katrai komandai tuvāko baznīcu. Bagātāka vēsture, protams, ir senākajiem dievnamiem.
Mājinieki skrīverieši pastāstīja par Skrīveru Vissvētākās Jaunavas Marijas-Miera karalienes Romas katoļu baznīcu. Tas ir samērā jauns dievnams — uzcelts 2001. gadā. Neretā, kā zināms, ir divu konfesiju baznīcas — luterāņu un katoļu. Skolēni stāstīja par vienu no vecākajiem dievnamiem Sēlijā — Neretas evaņģēliski luterisko baznīcu, kuras celtniecība sākta 1584. gadā. Pērn plaši tika atzīmēta baznīcas 430. un tās ērgeļu 130. jubileja.
Pļaviņu vidusskolas komanda savai prezentācijai izvēlējās Gostiņu evaņģēliski luterisko baznīcu, Daudzeses pamatskola — pagastā esošo Daudzeses evaņģēliski luterisko baznīcu. Vairāku konfesiju baznīcas ir Jaunjelgavā — luterāņu, katoļu, pareizticīgo, līdz Otrajam pasaules karam arī ebreju sinagoga, bet skolēni stāstījumu bija sagatavojuši par Jaunjelgavas Mārtiņa Baltā evaņģēliski luterisko baznīcu.
Uzvar jaunjelgavieši
Prezentācijas nomainīja seši uzdevumi pēc Agates izveidotā darba. Konkursantiem nācās likt lietā gan zināšanas, gan arī atjautību, jo atcerēties vajadzēja gan gadskaitļus, gan faktus. Uzdevumi bija veidoti kā krustvārdu mīkla, burtu jūklis, simboliem nācās aprēķināt arī matemātisko vērtību. Vienā no uzdevumiem bija jāizvēlas pareizais atbildes variants, citā jāsavieno gadskaitlis ar atbilstošo notikumu. Agates veidotais darbs tiešām bija jāiepazīst pamatīgi, lai visu izpildītu pareizi. Piemēram, 1442. gadam atbilst fakts, ka Vietalvā tiek uzcelta pirmā koka baznīca, 1814. gadā tiek noslēgts līgums ar namdari Frīdrihu Sīgeli par mūra baznīcas projektu.
Sestais bija radošais uzdevums, kurā bija jāizveido sveiciens Vietalvas baznīcai. Te varēja likt lietā fantāziju — zīmēt, veidot aplikācijas, kolāžas. Šajā uzdevumā vislielāko atzinību guva Jaunjelgavas vidusskolas komanda.
Skolēnu zināšanas vērtēja žūrija, kurā darbojās Baiba Atmane, Latvijas Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētāja, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, Liene Sola, A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā, un, protams, pati Agate. Pēc rezultātu apkopošanas noskaidrojās, ka pirmo vietu ieguvusi Jaunjelgavas vidusskolas komanda (skolotāja Margarita Savicka), otrajā vietā — Pļaviņu vidusskolas (Iveta Krastiņa), trešajā — Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolas (Lija Saldovere), ceturtajā — Daudzeses pamatskolas (Dzintra Baltruna), piektajā vietā — A. Upīša Skrīveru vidusskolas (Ruta Dišereite) komandas.
Nākamajā gadā šādas tematikas konkurss 8. klašu skolēniem būs jārīko Jaunjelgavas vidusskolai.
Enerģijas lādiņš citiem
Agate pateicās visiem, kas viņu atbalstīja — ģimenei, skolotājiem, Aizkraukles novada Izglītības pārvaldei, uzņēmumiem “Skrīveru saldumi” un “Melānija”, “Zvaigznes ABC” grāmatnīcai, kā arī Vietalvas baznīcai. Par piedalīšanos konkursā meitene pasniedza arī savas sarūpētās dāvanas — sargeņģelīšus, no Vietalvas baznīcas — grāmatzīmes, kurām zīmējumus veidojis viņas brālis. Skolēnu radošie darbi nonāks Vietalvas baznīcā, dāvanas un laba vēlējumus no skolotājiem saņēma arī Agate. Un ne velti, jo tiešām var apbrīnot šo mazo, trauslo meiteni par viņas ieguldīto darbu, attieksmi, atbildības izjūtu!
Baiba Atmane, Latvijas Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētāja, pastāstīja, ka jau vairākus gadus biedrība sadarbībā ar Vācijas Kerbera fondu rīko konkursu “Vēsture ap mums”: “Pagājušajā gadā Agate konkursā savā vecuma grupā uzvarēja, un šogad viņa darbu turpina tālāk. Pēc Agates darba arī man radās interese par šo baznīcu, un pagājušajā vasarā es tur aizbraucu.
Tas ir brīnišķīgi, ka tiek pievērsta uzmanība dievnamiem. Pēdējā laikā var redzēt un konstatēt, ka dievnami vairs nav tādi, kādus mēs tos iedomājāmies vecvecmāmiņu un vecvectētiņu laikā. Tie ir kļuvuši par vietējo kopienu kultūras centriem, un kāpēc gan neizmantot šādām vajadzībām? Šobrīd arī Latvijā var redzēt tendenci, ko, ja mēs skatāmies no reliģijas puses, Eiropas priesteri mācās, kā Latvijā sadzīvo pagāniskais ar reliģisko, piemēram, folkloras kopu ķekatas baznīcā. Eiropā tas ir kaut kas jauns, un to viņi mācās no mums. Līdz ar to ievest jebkādā vecumā jaunieti baznīcā, par tās rituāliem stāstīt, runāt, uzzināt par tās vēsturi, kas ir vides, vietējās kopienas vēsturiskā atmiņa, tas, manuprāt, mūs katru padara piederīgāku savai kopienai, valstij, un mēs varam stiprināt savas vēstures zināšanas un saknes Latvijā. Es ceru, ka Agates sasniegumi būs par enerģijas lādiņu citiem, jo šīs dienas uzvarētāji šādu konkursu rīkos nākamgad. Cerams, tas kļūs par tradīciju. Šādi pasākumi zināmā mērā uzliek atbildību, bet tajā pašā laikā attīsta jaunas prasmes.” Atzinīgus vārdus Agatei veltīja arī pārējās vēstures skolotājas.
Vaicāta, kā vērtē savu rīkoto konkursu, Agate atzina, ka sākumā bija neliels uztraukums, bet kopumā viss aizritēja labi.
Reklāma