Latviešu tautas deju izved pasaulē
Vecbebru profesionālās vidusskolas deju kolektīvs ”Kāre” nule atgriezies no koncertbrauciena Slovākijā, kur piedalījās kultūras festivālā Košicē.
Ir 2008. gada 7. septembris, svētdienas pēcpusdiena. Saule karsē šim laikam neierasti pat Slovākijā — ir plus 32 grādi. Stacionārā skatuve pilsētas centrā, kur tūliņ būs jādejo, saulē pārkarsusi, veļ pretī karstuma vilni. Skatītāju soliņi palēnām pildās. Visapkārt majestātiski sastājušās 16. — 17. gadsimta ēkas, un mums šķiet, ka tās gaidīt gaida — ko jaunu ieraudzīs? Ar ko gan pārsteigs šie citzemju jaunieši?
Tērpi par smagu
Tikmēr meitas liek galvā pērļotos Nīcas vainagus un klusi sodās: ”Nu kādēļ gan vadītāja izvēlējās tieši šos krāšņos, bet smagos tērpus? Zinātu, ka tāds karstums, varēja jau ”vieglo” Vidzemi līdzi paņemt…” Puiši uzspodrina zābakus un izlīdzina tērpa krokas. Gaisā virmo viegls satraukums. Vēl tikai visiem jāsaskaitās, ciešā aplī stāvot un drauga roku turot, līdz ”Kārei” tradicionāli veiksmīgajam skaitlim 13, un tūliņ, tūliņ tas sāksies! Sāksies ”Kāres” koncerts Košices kultūras vasarā. Nu tad — aiziet: ”Galdiņam bij’ četri stūri”!
Vēl vienu paklonu…
Nepilnas stundas laikā izdejojam deviņas dejas un izdziedam tikpat dziesmu. Kopā ar ”Kāri” šajā koncertbraucienā ir Bebru pagasta sieviešu vokālais ansamblis, un tā vadītājas Velgas Feldmanes kokle slovākiem ļoti patīk. Patīk arī dzīvespriecīgie deju stāsti, ko rāda ”Kāre” — ”Timā upes molā”, ”Sudmaliņas”, ”Kūmas”, bet jo īpaši drastiskā solodeja ”Raibie cimdi”, kurā Kintija un Jānis dejas valodā tik meistarīgi izstāsta mūžseno puiša un meitas lūkošanās un satikšanās prieku.
Kad pēc pēdējās dejas ”Kam ir gaiss” skatītāju aplausi nerimst un izskan pa saucienam ”Atkārtot!”, dejotāji, sviedriem plūstot pa priecīgām sejām, klusi čukst: ”Vēl vienu paklonu” un tik klanās un klanās. Nudien, nav spēka vairs padejot…
Pēc koncerta pienāk Košices domes kultūras darbinieki un, paužot atzinību par redzēto, aicina braukt un koncertēt atkal, solot lielākas skatuves un ciešākus kontaktus. Mēs esam gandarīti un laimīgi, ka latviešu tautas deju un dziesmu spējām Košicē parādīt un iepriecināt slovākus. Viņi atzina — tā vietējiem ir eksotika…
Otrā aiz Bratislavas
ošice Slovākijā ir otra lielākā pilsēta aiz galvaspilsētas Bratislavas. Tā ir valsts austrumos pie Hornādas upes un lepojas ar labi saglabātu plašu vēsturisko centru. Skaties, uz kuru pusi gribi, viss centrs ir viens vienīgs muzejs ar labi saglabātām gotikas un neobaroka celtnēm, kas kalpo šodienai. Košice vēsturiski pazīstama ar savu ģerboni. To pilsēta ieguvusi 1369. gadā, un tas ir pirmais ģerbonis Eiropā, kas piešķirts pilsētai.
Šovasar Košicē norisinājās plašs kultūras festivāls ”Kultūras vasara Košicē 2008”, kura mērķis bija sarīkot dažādus mākslas un kultūras pasākumus, apliecinot savu gatavību kļūt par Eiropas kultūras festivāla mājvietu 2013. gadā. Par šo iespēju cīnās daudzu Eiropas valstu otrās lielākās pilsētas, tostarp arī Košice. Un Latvijas deju grupas priekšnesums ir viens no krāsainiem pavedieniem šajā plašajā piedāvājumā, ko sniedz ”Kultūras vasara Košicē”.
Iela kā skatītāju zāle
Mums ir brīnišķīga iespēja vakarpusē vērot grandiozo festivāla noslēguma koncertu, kad visa centrālā Košices gājēju iela ir pārtapusi par skatītāju zāli ar sēdvietām un simtiem stāvvietu, kad brīvdabā muzicē Košices Operas un baleta teātra simfoniskais orķestris un vasarīgi tveicīgais septembra vakars zem tumstošām debesīm mudina klausīties un baudīt mūziku. Iedvesmojoši un skaisti.
Pašu pagasts nevēlas atbalstīt
Vecbebru profesionālās vidusskolas deju kolektīvs ”Kāre” devās šajā koncertbraucienā uz Slovākiju, vienlaikus izbaudot ekskursantu priekus — apmeklējot leģendārās Veļičkas sālsraktuves Polijā un seno karaļu pilsētu Krakovu, laižoties ar plostiem pa Dunajecas upi, kas kā robeža sadala Poliju un Slovākiju, kāpjot Augstajos Tatros un ”iekarojot” pusotra tūkstoša metru augstumu. Krāšņu iespaidu un piedzīvojumu ir daudz.
Mēs neesam daudz lutināti ar ārzemju braucieniem un katru šādu iespēju novērtējam īpaši. Tas bija iespējams, pateicoties mūsu skolas un dejotāju vecāku atbalstam, kā arī vietējo pašvaldību, no kurām nāk mūsu dejotāji, ieguldījumam. Paldies Iršu, Jaunjelgavas, Madonas, Jēkabpils, Lielvārdes, Jumpravas, Kalna, Salas, Vīpes, Rankas, Rembates pašvaldībām par atbalstu. Nožēlojami, ka mūs nespēja (negribēja?!) pabalstīt mūsu pašu pagasts — Bebru pašvaldība. Tās vietā sešus pagasta jauniešus braucienā uz Slovākiju atbalstīja mūsu pagasta uzņēmējs Juris Sprukulis. Paldies visiem par izpratni un atbalstu!
Daudziem jauniešiem šis bija pirmais brauciens ārpus Latvijas. Tad jo īpaši tiek novērtēts tas, ko Latvija spēj parādīt un dot citām Eiropas valstīm. Mums ir, ar ko lepoties, un tautas māksla ir viena no spožākajām vērtībām.
