Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) krijtecē iekļuvuši vairāki bebri, kas šajā norobežotajā krātuvē ir nolemti nāvei, jo tur nav barības un no tās dzīvnieki pašu spēkiem nevar izkļūt, šodien ziņo laikraksts “Diena”. Ķeguma HES pārstāvji ir pārliecināti, ka iesprostotie bebri ūdenī var iztikt no zivīm. Bebri gan zivis neēd.
Vairāki pusauga bebri krijtecē nokļuvuši, kad pavasarī vecāki padzinuši no mājām un jaunu dzīvesvietu meklējumos dzīvnieki pa straumei laidušies jaunajā dzīvē pa Daugavu. Bebri aizpeldējuši pāri Ķeguma HES ūdenskrātuvei un pārkļuvuši pāri slīpajai betonētajai barjerai, bet atpakaļceļa brīvībā tiem nav – barjera ir vairāk nekā pusmetru augsta, un uz tās uzrāpties bebriem nav pa spēkam. Arī sausas vietas šajā “kambarī” nav – tikai ūdens.
Ķeguma HES vadību dzīvnieku tiesību sargi par šo problēmu informēja jau pagājušajā nedēļā, sekoja atbilde – “novērsīsim problēmu”, taču novērsts nekas nav, raksta “Diena”.
Vēl pirms neilga krātuvē redzēti četri bebri, “Diena” trešdienas vakarā redzējusi vien divus. Laikraksts novērojis, ka bebriem ēst pat ļoti gribas. Kāda labvēļa ūdenī samesto koka mizu un šķilu druskas abi bebri kāri tvēra mutē.
Ķeguma HES vadītājs Aigars Rozentāls “Dienai” skaidrojis, ka krijtecē nokļuvušie bebri “piesakoties” ik pavasari. Šogad problēma jau esot novērsta, HES darbinieki esot jau pirms laika uzlikuši konstrukciju no dēļiem, lai bebri izkļūtu ārā, otrpus barjerai. Uzzinājis, ka šādu konstrukciju tur nav, Rozentāls esot samulsis – pats to neesot savām acīm redzējis. Tomēr viņš ir pārliecināts: “krijtecē ir silts ūdens, bebri tur jūtas komfortabli. Pa restēm cauri iet zivis, tiem ir ko ēst.”
Tiesa, bebri zivis neēd, tie ir pārliecināti veģetārieši, kas barojas ar zariem un citiem augu valsts produktiem. Pēcāk Rozentāls teicis, ka bebri jau kaut kā visdrīzāk tiekot ārā no krātuves, jo neviens tur nepaliekot. Kā tieši, viņš nezinot. Rozentāls norādījis, ka iepriekš HES vadība esot centusies risināt problēmu – pat uzpludinājusi ūdeni, lai bebri tiekot ārā, bet bebri nelīduši. Par tehniskiem risinājumiem, kā padarīt krātuvi bebriem nepieejamu, HES vadība pagaidām vēl nedomā. Krātuvē iekļuvušos bebrus glābējiem nebūs iespējams izglābt, saka Rozentāls.
“Ja dzīvnieki ir atstāti bezpalīdzīgā stāvoklī, tie neatrodas dabiskajā vidē un tiem nav pieejama barība, tas viennozīmīgi ir Dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpums,” laikrakstam sacījusi nevalstiskās organizācijas “Dzīvnieku SOS” valdes priekšsēdētāja Laura Karnīte. Pēc vietējo iedzīvotāju zvaniem Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome esot spriedusi par šo jautājumi, padome sazinājusies ar HES vadību, kas solījusies problēmu novērst.
“Par šīs problēmas risinājumu ir atbildīgs pats HES, jo tas notiek tā teritorijā. Tam ir jāpiesaista ne tikai glābēji, lai izglābtu krātuvē nokļuvušos bebrus, bet arī jānovērš šī problēma nākotnē,” sacījusi padomes priekšsēdētāja Solvita Vība.
“Ja bebri nevar izkļūt ārā un atliek tikai peldēt, nekas labs nav gaidāms. Tiem ūdenī samirkst kažoks, tie aizies bojā, jo īpaši, ja vēl nav barības,” laikrakstam sacījis Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Pēc sarunas ar “Dienu” viņš uzreiz sazinājies ar Rīgas-Ogres virsmežniecības darbiniekiem. “Viņi solīja iesaistīties problēmas risināšanā. Ļoti negatīvi ir tas, ka šī, izrādās, ir jau sena problēma, kuru neviens nav centies risināt, tā taču ir novēršama. Nedrīkst taču mocīt dzīvniekus, tad jau humānāk tos iekritušos bebrus būtu nošaut,” sacījis Ozoliņš.
