Par 2007. gada vārdu atzīts “ēnstrādnieks”, kas apzīmē nelegāli nodarbinātu personu, savukārt par gada nevārdu kļuva “siera produkti”, ar ko domāti sierveida izstrādājumi.
Par gada spārnotā teiciena autoru kļuvis nu jau bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Jānis Holšteins ar savu paziņojumu, ka “bojāts horizontālais taimkods” — teicienu, kas iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības.
Rakstnieks Valdis Rūmnieks norādīja, ka spārnotā teiciena pretendentu vidū bija arī Valsts prezidenta Valda Zatlera retoriskais jautājums “Kas es esmu?”, satiksmes ministra Aināra Šlesera televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” teiktais: “Šodien es negribētu melot tiešā ēterā”, bijušā premjera Aigara Kalvīša izteiciens “Es esmu stabilitātes garants”, Jāņa Urbanoviča “Jūs nemelojiet manā vietā, lūdzu”, Induļa Emša frāze “Esmu gatavs šim solim, bet nezinu, kurā virzienā man to spert”, Arta Pabrika “Viedoklis nav mainīts, tas ir evolūcionējis”, kā arī citi interesanti izteicieni.
Doktorēta valodniece Dzintra Hirša, stāstot par gada vārda izvēli, atzina, ka “ēnstrādnieks” ir viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds — tas ir īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. Vārdu “ēnstrādnieks” pieteica “www.jelgavniekiem.lv” redakcija.
Citi gada vārda kandidāti bija “virsruna”, kas apzīmētu kinofilmas teksta ierunājumus kādā citā valodā, ja diktora balss skan “pa virsu”, “tērzētava” “čata” vietā, “ābolītis”, ar ko varētu apzīmēt e—pasta adresēs lietoto simbolu @, kā arī “vārdene” — neakadēmiskās latviešu valodas krājums.
Žūrija ar prieku ievēroja jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus — piemēram, anglicisma “strings” vietā tika piedāvāti aizvietojumi “aukliņbiksītes”, “diegabikse”, “striķene”.
Terminologs Aldis Lauzis atzina, ka gada nevārda titula ieguvēju bijis grūti izvēlēties — šai nominācijai saņemts visvairāk pieteikumu. Tomēr “siera produkti” tika izvēlēts, jo tas varētu mulsināt un kaitināt pircējus. Šajā vārdu salikumā ir īpaši jūtams burtiskais tulkojums no angļu valodas, norādīja Lauzis, uzsverot, ka pats siers jau ir produkts.
Uz gada nevārda titulu kandidēja arī “komunicēt”, “koments”, “blogs/blogot”, “Top 10”, “pīār” jeb PR, “pirktākais”, “mīlētākais”. Arī šogad gada nevārda titulam izvirzīti dažādi žargonvārdi, piemēram, “ierēkt”, “ievērtēt”, “iečekot”, “izčekot”.
Pagājušā gada nogalē izsludinātajā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujā tika saņemti vairāki simti ieteikumu, daudzi ar pamatojumiem, norādīja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka.
Šoreiz pat vēl vairāk nekā iepriekšējos gados populāra ir politiskā un ar to saistīta tematika un līdz ar to sabiedrības ironiski divdomīgie ierosinājumi. Jauna iezīme — aktīvāki kļuvuši tulkotāji, kas meklē kvalitatīvākas izteiksmes iespējas mūsu pašu valodā un piedāvā arī risinājumus.
Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšana, ko rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, notiek jau piekto gadu.
Latvijā pirmo reizi tāda akcija notika 2003. gadā, kad par gada vārdu kļuva “zīmols”, kas aizstājis anglisko “brandu” vai “brendu”, par nevārdu nosauca “eiro” tā nelokāmības dēļ, savukārt par spārnoto teicienu kļuva vārdkopa “zelta rokas” ar jaunu — negatīvu nozīmi.
