Spāņu ģimenē ievieš latviešu tradīcijas. Jana Lazdovska ir daudzeviete, taču kopš 1999. gada viņa dzīvo Spānijā, Maljorkas salā. Pat ziemā gaisa temperatūra tur nav zemāka par plus 15 grādiem.
Spāņu ģimenē ievieš latviešu tradīcijas
Jana Lazdovska ir daudzeviete, taču kopš 1999. gada viņa dzīvo Spānijā, Maljorkas salā. Pat ziemā gaisa temperatūra tur nav zemāka par plus 15 grādiem. Augu gadu zaļo palmas un zied puķes. Lai arī tagad Maljorku viņa sauc par savām mājām, laiku pa laikam viņa vēlas atbraukt uz Latviju, lai satiktos ar radiniekiem un redzētu īstu baltu sniegu.
Liktenīgs atpūtas brauciens
— Kā nokļuvāt Spānijā?
— Pēc izglītības esmu skolotāja. Sameklēju darbu Rīgā, bērnunamā, taču savā profesijā nostrādāju neilgu laiku. Alga bija maza, vajadzību daudz. Izdevās atrast labu darbu Spānijas vēstniecībā Latvijā. Paveicās — mani pārcēla darbā uz Madridi. Skaista, liela pilsēta. Reiz devāmies brīvdienu braucienā uz Maljorkas salu. Tur sastapu savu mūža mīlestību, un tā nu mans “brīvdienu brauciens” ilgst jau deviņus gadus.
— Vai Maljorku jau uzskatāt par savām mājām?
— Sākumā tā nebija. Viss šķita neierasts un svešs. Taču laiks nestāv uz vietas. Maljorka kļuvusi par manām mājām, un svešāka un tālāka nu ir Latvija. Atbraukt ciemos izdodas reti. Pēdējo reizi tas bija pirms pieciem gadiem. Latvijā man dzīvo māsa un māte. Viņu man reizēm ļoti pietrūkst. Protams, laiku pa laikam runājam pa tālruni, sūtām vēstules, taču tās nevar aizstāt tikšanās reizes klātienē.
Jāmācās valoda
— Cik liela ir jūsu ģimene Spānijā?
— Manu vīru sauc Migels Anhels Paskuals Moreno. Mums ir četrus gadus vecs dēls Nikolass Ārons. Man ir arī meita Anda, kura dzimusi Latvijā. Sākumā šķita neparasti, ka cilvēkiem lieto divus vārdus. Ir arī divi uzvārdi. Apprecoties katrs paliek savā uzvārdā, bet, kad piedzimst bērni, pirmais uzvārds ir tēva, otrais — mātes. Tomēr, paaudzēm turpinoties, mātes uzvārds pazūd.
— Vai meitai nebija grūti iejusties svešā vietā?
— Sākumā neklājās viegli. Bija jāiemācās spāņu valoda. Taču tagad viss ir kārtībā. Kad apmetāmies uz dzīvi Maljorkā, viņa jau otrajā dienā devās uz skolu, kur nodarbības notika tikai spāņu valodā. Anda ļoti ātri iemācījās spāņu valodu, un treniņa trūkuma dēļ viņai jau diemžēl piemirsusies latviešu valoda. Spāņu valoda nemaz nav tik sarežģīta, kā pirmajā brīdī šķiet. Vien runā viņi ļoti ātri. Ievieš ģimeniskumu
— Spānijā ir ļoti stingras katoļu baznīcas tradīcijas. Vai arī jūs esat vairāk pievērsusies baznīcai?
— Savlaik baznīcai tiešām bija ļoti liela ietekme. Taču šobrīd tā ir mazinājusies, un vietējie nemaz nav tik aktīvi baznīcā gājēji. Arī es uz baznīcu neeju. Esmu tāds pats pagāns, kā biju Latvijā.
— Un ģimenes tradīcijas?
— Spāņi, sākot patstāvīgu dzīvi, nedaudz attālinās no saviem vecākiem. Viņiem nav ierasts kuplā ģimenes lokā svinēt jubilejas, Ziemassvētkus. Taču man izdevās ieviest nelielas pārmaiņas mana vīra ģimenes tradīcijās. Pārliecināju viņu izmēģināt svētkus svinēt kopā ar vecākiem. Viņiem patika. Mātes dienā pie vīramātes aizbraucām ar dāvanu un lielu kūku. Viņa bija pārsteigta, kāpēc tā rīkojamies, taču ļoti priecājās.
Interesanti, ka maljorkiešu ģimenes savā lokā nelabprāt uzņem ārzemniekus. Taču mans gadījums bija patīkams izņēmums. Vīra vecāki bija ļoti laipni un pieņēma mani no pirmās dienas. Mums ir ļoti labas attiecības.
Spānija ir lētāka zeme
— Vai dzīves līmenis Spānijā un Latvijā ievērojami atšķiras?
— Protams. Spānijā cilvēki ir daudz labāk nodrošināti nekā šeit. Turklāt Latvijā pēdējo gadu laikā viss kļuvis ievērojami dārgāks. Pirms pieciem gadiem lētāk bija iepirkties Rīgā, bet šobrīd vairs tā nav. Atbraukusi vēlējos šo to nopirkt sev un bērniem, taču, aplūkojot cenas veikalu plauktos, pārdomāju. Lielākā daļa preču Latvijā maksā dārgāk nekā vidēji Spānijā. Pat daudzos Spānijas kūrortos cenas ir zemākas nekā Rīgas veikalos. Tas bija nepatīkams pārsteigums.
Pusdienlaikā tukšas ielas
— Kas jūs Spānijā sākumā visvairāk pārsteidza?
— Kamēr dzīvoju Madridē, atšķirību nebija daudz. Tikai pilsētas lielums un siltāks klimats. Taču Maljorkā gan atšķirību bija daudz vairāk. Sala ir gandrīz kā atsevišķa valstiņa ar citādu dzīves ritmu un ieražām. Tā ir tūrisma zona. Pirmais pārsteigums, ka ap pulksten diviem dienā visas ielas ir tukšas kā izslaucītas. Visi iet gulēt diendusu, ko sauc par siestu. Pārsteidza arī cilvēki. Viņi smaida daudz vairāk nekā mēs. Ir apveltīti ar straujāku temperamentu. Īpaši Maljorkā dzīvojošie.
— Vai darbu pēcpusdienā atsāk?
— Lielākoties nē. No diviem dienā līdz sešiem vakarā viss — mazie veikaliņi, biroji — ir slēgts. Darbojas vien lielie tirdzniecības centri. Loģiski, ka vakarā uz darbu vairs neviens neiet. Visa saimnieciskā dzīve notiek tikai no rīta. Taču tas nenozīmē, ka darbdiena sākas agri. Bankas parasti atver astoņos, bet birojus — ap pulksten desmitiem.
Cepti astoņkāji ar alu
— Atšķiras arī ēšanas ieradumi?
— Ļoti krasi. Pirmais pārsteigums bija no rīta brokastīs. Pirmajās brokastīs rīta agrumā pasniedz kafiju un kruasānus. Šīs smalkmaizītes mērcē visdažādākajās mērcēs. Ap desmitiem ir otrās brokastis. Tad ir pusdienas, siesta, un ēšana turpinās līdz vakaram — launags, vakariņas. Tāpēc vietējie iedzīvotāji miesās ir diezgan dūšīgi un augumā nelieli. Salas iedzīvotāju ēdienkartē ir daudz jūras produktu — zivis, dažādi gliemeži, astoņkāji. Īpaši gardi ir cepti mazi astoņkājīši, tiem pievieno pikantas garšvielas un pasniedz pie alus. Pie alus mēdz pasniegt arī nelielus gliemezīšus vai riekstiņus.
— Ar ko Maljorkā nodarbojaties?
— Pēc laulībām strādāju viesnīcā par istabeni. Nomainīju vairākas darbavietas dažādās viesnīcās. Katru gadu palēnām kāpu pa karjeras kāpnēm un nu ieņemu apakšguvernantes amatu kādā viesnīcā.
Pirmajā vietā futbols
— Ko spāņi dara brīvajā laikā?
— Lielāko daļu brīvā laika velta sportam — klātienē vai televīzijā vēro futbola sacensības. Futbols ir pirmajā vietā, tikai pēc tam ģimene. Kad rāda futbola spēli, visi bāri ir līdzjutēju pilni. Novieto lielos ekrānus un jūt līdzi, izsaka komentārus un viedokļus. Tad nevienu traucēt nedrīkst. Kad spēļu nav, iet uz kino, dodas pastaigās gar jūru. Taču tā gadās ļoti reti. Kad ir kāds brīvs brīdis, eju iepirkties vai ar bērniem dodos pie jūras. Nedēļas nogalē abi ar vīru ejam uz restorānu. Esam iecienījuši ķīniešu un japāņu restorānus.
Rīga atgādina Londonu
— Kā jūtaties, atbraucot uz Latviju?
— Esmu mazliet vīlusies. Vēlējos redzēt baltu sniegu, izjust
aukstumu. Taču Latvija mūs sagaidīja ar lietu un miglu. Rīga šoreiz atgādināja Londonu — viss mitrs un pelēks. Mazais Nikolass pārdzīvo visvairāk. Viņš vēl nekad nav redzējis sniegu, vēlējās celt sniegavīru un pikoties. Jau izkāpjot no lidmašīnas, viņš vaicāja, vai ārā ir sniegs. Taču viss baltums nokusis. Braucām uz mežu un meklējām, vai nav palikusi kāda sniega kupena. Apmeklējām arī slidotavu atpūtas kompleksā “Lido” Rīgā. Nikolass bija pārsteigts, ka ūdens var sasalt ledū un pa to var slidot.
Ielās zaļo palmas
— Kas raksturīgs Maljorkas dabai?
— Augu gadu ir silts. Šobrīd, ziemā, gaisa temperatūra nav zemāka par plus 15 grādiem. Tad uzskata, ka ir auksts. Viesnīcās tūristu ir mazāk. Tomēr ir vācu tūristi, kas brauc atpūsties tieši šajā laikā. Arī ūdens jūrā viņiem šķiet gana silts, lai peldētos. Esmu pieradusi pie siltā laika, un arī man plus 15 grādu jau šķiet vēss laiks. Šobrīd jūrā negribētu pat kāju iemērkt.
Tikko pārceļoties uz Maljorku, šķita neparasti, ka ielās zaļo palmas, visu gadu zied puķes. Ir zila jūra, akmeņains krasts, augstas klintis. Kādreiz Gaiziņkalns man šķita īsts milzis, taču Spānijā tas būtu tikai neliels zaļš paugurs. Dzīvojam gandrīz jūras krastā, un tās šalkoņu var dzirdēt pa logu. Īpaši skaisti ir saulrieti. Taču saule aiz apvāršņa pazūd ļoti strauji.
***
vizītkarte.
Vārds, uzvārds: Jana Lazdovska.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1974. gada 11. septembris, Cēsis.
IZGLĪTĪBA: augstākā, tūrisma augstskola Maljorkā Spānijā.
NODARBOŠANĀS: strādā viesnīcu biznesā.
ĢIMENE: precējusies, vīrs Migels Anhels Paskuals Moreno, meita Anda, dēls Nikolass Ārons.
VAĻASPRIEKS: pastaigas gar jūru, kino.
HOROSKOPA ZĪME: Jaunava.
***
CITI Par JANU LAZDOVSKU
Rudīte Nāzare, Janas māsa, Daudzevā
— Apbrīnoju viņas uzņēmību un izturību, izvēloties dzīvot tik tālā zemē. Priecājos, ka viņai izdevies atrast savu vietu. Gribētos, lai Jana biežāk atbrauktu ciemos uz Latviju.
