Jau vairāk nekā gadu Aizkrauklē darbojas akciju sabiedrības “Virši — A” automātiskā automazgātava.
Jau vairāk nekā gadu Aizkrauklē darbojas akciju sabiedrības “Virši — A” automātiskā automazgātava. Diemžēl laiku pa laikam policijā reģistrē gadījumus, kad automazgātavā ar birstēm sabojāts braucamā lakojums un krāsa. Bijuši gadījumi, kad norauts pat braucamā bampers. Vairāki cilvēki par “Viršu — A” automazgātavā piedzīvoto pastāstīja arī “Staburagam”.
“Staburaga” redakcijā vērsās Kaspars (uzvārds redakcijai zināms — aut.) no Aizkraukles novada. Viņam automazgātavā saskrāpēta tikai pusgadu veca automašīna.
Zaudē ticību
Kaspars stāsta, ka automašīnu mazgājis piektdienas pēcpusdienā. Pēc tam viņš atgriezies darbā un mājup devies tikai tumsā, tāpēc nav varējis bojājumus pamanīt. Tikai svētdien, izbraucot auto no garāžas, spožajā saulē pamanījis, ka auto ir saskrāpēts. Sazinājies ar uzņēmuma pārstāvi Sandri Bulduri, kurš, kā vismaz sākumā šķita, aktīvi iesaistījies problēmas risināšanā. Pirmdien par šo atgadījumu ziņojis policijai, palūdzis ekspertam braucamo novērtēt. Sandris Bulduris aicināja uzrakstīt oficiālu pretenziju un pievienot iegūtos dokumentus. Kaspars tā arī izdarīja un saņēma atbildi, kura viņu šokēja.
— Tajā minēts, ka pretenzijai pievienotais čeks par automazgāšanu nepierāda, ka bojājumi radušies tieši mazgātavā šajā laikā un vietā. Atbildē pārmetošā tonī teikts, ka nav iespējams pierādīt, ka bojājumu jau nebija pirms iebraukšanas automazgātavā. Tāpat nav iespējams pierādīt, ka mazgāta tieši mana automašīna. Kā uzzināju, mazgātavā gan ir videonovērošanas sistēma, taču ierakstu tajā glabā tikai neilgu laiku. Ar pretenziju es esot vērsies pēc divām dienām, kas vēl jo vairāk pastiprina aizdomas, ka mašīnai bojājumi nav radušies mazgāšanas laikā. Turklāt aprēķins par nodarītajiem zaudējumiem sastādīts sešās dienas pēc iespējamās mazgāšanas, un šajā laikā virsbūves bojājumi varēja rasties citu iemeslu dēļ, — stāsta Kaspars.
Kaspars uzskata, ka uzņēmumam ir vienalga, kas notiek ar viņu klientu automašīnām.
— Iznāk, ka uzņēmums sniedz nekvalitatīvu pakalpojumu, turklāt nevēlas par to atbildēt, — uzskata Kaspars. — Manu uzticību šis uzņēmums ir zaudējis.
Formālas atrunas
Līdzīgs ir arī Kokneses pagasta iedzīvotāja Aivara (uzvārds redakcijai zināms — aut.) stāsts. Automašīnu uz mazgātavu aizbraukusi viņa sieva. Pirms tam braucamais pārbaudīts autoservisā un bijis labā kārtībā, jo plānots tālāks brauciens.
— Kad sieva atgriezās no automazgātavas, uz bampera pamanīju vairākas paralēlas švīkas. Tās nebija raksturīgas ceļu satiksmes nelaimes gadījumā gūtiem bojājumiem, tātad tās iegūtas automazgātavā, jo pirms tam bojājumu nebija. Par šo gadījumu ziņoju policijai un iesniedzu pretenziju uzņēmumā. Saņēmu atbildi, ko var dēvēt vien par formālām atrunām. Atbildes vēstulē bija teikts, ka automazgātavas tehnika konstruēta veidā, kas izslēdz iespēju saskrāpēt automašīnu. Ar automašīnu saskaras tikai birstes, kuru materiāls nevar radīt bojājumus. Fakts, ka švīkas ir tikai uz bampera, norāda, ka bojājumi nav radušies mazgāšanas procesā, jo tad bojājumiem būtu jābūt arī uz citām mašīnas daļām. Pretenzijas vēstulē neesot norādīts, konkrēti kura automašīna sabojāta, ne arī tas, kā aprēķināti zaudējumi. Turklāt man ieteica ņemt vērā, ka nomazgātai automašīnai jebkuri bojājumi ir vieglāk pamanāmi, jo tos nesedz dubļi un putekļi. Savā pretenzijā es esot uzrakstījis tikai nepamatotus minējumus, — stāsta cietušais.
Meklēs palīdzību
Aivara kungs vērsies arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lai uzzinātu, kādas darbības jāveic, lai saņemtu materiālo atlīdzību par saskrāpēto virsbūvi. Centra atbildē teikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav tiesīgs lemt par patērētājiem nodarītajiem zaudējumiem un to pamatotību. Tāpat no lietas materiāliem nav secināms, ka automašīnas virsbūve saskrāpēta tieši “Virši — A” automazgātavā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuru pamata tā pamato vai apstrīd iebildumus. Ja strīds nav atrisināms pārrunu ceļā, palīdzība jāmeklē tiesā vispārējā civiltiesiskā kārtībā, iesniedzot pierādījumus.
— Ievietoju laikrakstā sludinājumu, kurā lūdzu atsaukties visus, kam gadījusies līdzīga ķibele. Atsaucās vairāki cilvēki. Visi stāsti ir vienādi. Uzņēmums nevēlas problēmu atzīt, tāpēc neatliks nekas cits, kā vien nolīgt juristu, kurš pārrunas turpinās, — nolēmis Aivara kungs.
Pārbauda regulāri
Akciju sabiedrībā “Virši — A” “Staburags” uzzināja, ka atbilstoši sadarbības nosacījumiem ar automazgātavas uzstādītājiem, uzņēmums veic regulāru mazgātavas tehniskās kārtības novērtējumu un apkopi, savlaicīgi novēršot defektus, kas varētu apdraudēt transportlīdzekļu mazgāšanu.
Akciju sabiedrības “Virši — A” tehniskais direktors Raimonds Grollis uzsver, ka uzņēmums savā darbībā vadās pēc atklātības un atbildīgas rīcības principiem.
— Vienmēr esam bijuši atvērti ne tikai sarunām, bet arī konstruktīvai situācijas risināšanai, ja radušās kādas problēmas. Ja mūsu klientiem ir bijušas pretenzijas par automazgātavas pakalpojuma kvalitāti, sūdzības ir risinātas pārrunu ceļā, klientam vēršoties pie staciju apkalpojošā personāla.
Aicinu visus automazgātavas apmeklētājus pastiprināti pievērst uzmanību un ievērot visus ekspluatācijas noteikumus. Nevērīga attieksme, piemēram, nenoņemot automašīnas antenas, nepārliecinoties, vai logi ir aizvērti, vai uz jumta nav bagāžas, var ne tikai apdraudēt automašīnu mazgāšanas laikā, bet arī radīt problēmas nākamajiem klientiem. Ja kāda nevīžīgi atstāta detaļa iekļūst automazgātavas birstēs, tā var sabojāt nākamo automašīnu.
Ja gadījušies kādi pārpratumi, aicinu tos risināt ar uzņēmuma darbiniekiem, kuri atbilstoši reaģēs, — saka Groļļa kungs.
Ar rokām mazgāt dārgāk
Savs viedoklis ir arī akciju sabiedrības “Virši — A” valdes loceklim Jānim Riekstiņam.
— Automašīnu var mazgāt automātiskajā iekārtā un ar rokām. Ar rokām tas ir daudz dārgāk, — saka Riekstiņa kungs. — Cilvēka darbs ir dārgs. Mums nav garantijas, ka skrāpējumu nav bijis pirms auto iebrauca mazgātavā. Turklāt apdrošināšanas sabiedrības neatmaksā zaudējumus par bojājumiem, kas radušies automazgāšanas laikā. Skrāpējumi varētu rasties, ja auto bijis ļoti netīrs, ar zemes pikučiem. Taču šāda iespējamība ir ļoti maza. Vēl bojājumi varētu rasties, ja birstēs ietītos kādi svešķermeņi, piemēram, antena, taču tad bojājumi būtu visā automašīnas garumā, nevis tikai vienā vietā. Arī gadījumā, kad automašīnai norauj buferi, braucamajam nav bijis kaut kas kārtībā. Ja būtu bojātas birstes, saskrāpētu ne vienu vien automašīnu. Mēnesī automazgātavu izmanto līdz pat 1000 automašīnām, bet bojājumi ir tikai dažām.
Izvērtē katru gadījumu
Mazgājot automašīnu ar programmu, kurā paredzēta vaska uzklāšana, ar laiku veidojas biezāka vaska kārtiņa, kura laiku pa laikam jānopulē. Birstes var ievilkt skrāpējumu šajā vaskā, nevis auto lakojumā, un rodas maldīgs priekšstats.
Katru gadījumu mēs izvērtējam individuāli, un, ja bojājums patiešām radies mūsu vainas dēļ, to atmaksās. Savukārt, ja auto nokrīt bamperis, jājautā, kā tad šī detaļa bija piestiprināta un vai ar šādu auto vispār drīkstēja braukt?
Noderīgas komerctransportam
Situāciju lūdzām komentēt Anatolijam Prohodam, kuram Aizkrauklē pieder autoserviss, kurš specializējies automobiļu krāsošanā.
— Mūsu servisā konsultēties par iespējamo remontu pēc automašīnas nomazgāšanas “Virši—A” automazgātavā vērsušies seši vai septiņi cilvēki, — saka Prohodas kungs. — Turklāt visos gadījumos konstatējām, ka švīkas ir ne tikai uzklātajā vaskā, bet arī lakojumā. Tās varēja radīt kaprona diegi, no kuriem izgatavotas birstes. Skrāpējumi visbiežāk bija vismaz pus lakas slāņa biezumā. Ja mašīna mazgāta vairāk nekā desmit reižu, lakojumu ir grūti nopulēt, jo bojājumu ir daudz.
Šādas automazgātavas ārzemēs parasti izmanto komerctransporta mazgāšanai, kuram nav svarīgs spīdums. Protams, ir arī ļoti izturīgas autolakas, kurām neskādē liela mehāniskā slodze, taču tās ir dārgas. Šādas lakas parasti izmanto ekskluzīvākajiem automašīnu modeļiem.
***
Katrai rungai ir divi gali. Arī šajos gadījumos grūti noteikt klienta vai uzņēmuma vainas pakāpi. Taču vajadzētu gan ņemt vērā, ka klientam ar saņemto pakalpojumu vienmēr vajadzētu būt apmierinātam, jo no tā taču atkarīga uzņēmuma dzīvotspēja.
