Pat ierastās dabas norises tomēr spēj negatīvi ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Saīsinoties gaišajam diennakts periodam, palielinoties mākoņu daudzumam un nokrišņiem, jutīgākas būtnes rudenī var kļūt par vieglu upuri drūmām domām vai pat depresijai.
Pat ierastās dabas norises tomēr spēj negatīvi ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Saīsinoties gaišajam diennakts periodam, palielinoties mākoņu daudzumam un nokrišņiem, jutīgākas būtnes rudenī var kļūt par vieglu upuri drūmām domām vai pat depresijai.
Zaudējot līdzsvaru, sarūk kvalitāte
“Ja nav iekšējas un ārējas harmonijas — saskaņas ar sevi un saskaņas ar apkārtējo pasauli, rodas disbalanss, traucējumi, no kuriem viegli var attīstīties neirozes un depresija,” saka psihiatre Helēna Dzicēviča. Sākumā, kad neiroze vai depresija nav izteikta, mazinās dzīves kvalitāte — ikdiena kļūst it kā smagāk panesama, grūtāk paciešama.
Līdzsvars ir nepieciešams dažādās jomās: līdzvērtīgās attiecībās ģimenē, daudzpusīgā emocionālajā dzīvē, darba un brīvā laika kopsakarībās, vienādā uzmanībā un rūpēs par ķermeni un dvēseli.
Ārste atzīst, ka pati pēc darba labprātāk izvēlas mieru un klusumu, pastaigas dabā. Citi, vienmuļākas profesijas pārstāvji, parasti dod priekšroku aktivitātēm, kas saistītas ar komunikāciju, intensīvu darbību. Saspringtā dienas grafikā sevišķi svarīgi būtu nosargāt miega kvalitāti un novērtēt ērtas gultas un piemērotas guļamistabas nozīmi. Savā ārstes praksē viņa novērojusi, ka cilvēki arvien biežāk sūdzas par miega traucējumiem, bet hroniska neizgulēšanās ir viens no riska faktoriem.
Veselā miesā arī gars mazāk slimo
Pārāk intensīvs dzīves ritms ir tikpat kaitīgs kā pārāk vienmuļš, monotons. Novērtēt savus ieradumus, dzīves kvalitāti ir viens no pirmajiem soļiem, lai kaut ko mainītu. “Vajag atrast to, kā dzīvē pietrūkst, aizpildīt robu, un rezultāti nebūs ilgi jāgaida,” iedrošina ārste. Ja cilvēkam nav spēka kaut ko darīt vai mainīt, iespējams, jau ir jāvēršas pēc padoma pie speciālista. Miesa un gars ir cieši saistīti, turklāt ietekme ir abos virzienos.
H. Dzicēviča šovasar ievērojusi interesantu lietu — pludmalē bija maz cilvēku, kuri atpūtās sportojot, peldoties u. tml. “Agrāk cilvēki bija kustīgāki. Tagad peldēties neiet, jo ir auksts, bet jūra taču tāda ir bijusi vienmēr!” Ja cilvēks regulāri un pietiekami kustas, viņam ir labāka asinsapgāde, vielmaiņa, organisma apgāde ar skābekli, viņš “neiesūno” arī domās un izjūtās. Un otrādi — kustīgs un nodarbināts prāts gādā enerģiju ķermenim. Savukārt hronisks stress, ilgstoši ignorētas vai neproduktīvi risinātas problēmas, ko nevar sataustīt, ar laiku var sagādāt asi izjūtamas slimības: kuņģa kaites, asinsspiediena kāpumu vai sirdsdarbības traucējumus.
Profilakse visos līmeņos
Nereti speciālistu palīdzību cilvēks meklē tikai tad, kad pats vairs netiek galā, taču arī garīgās veselības profilaksei ir vairāki līmeņi.
Primārā profilakse ietver vispārēju garīgās veselības veicināšanu un stiprināšanu. “Svarīgs jau pats sākums — kas tiek audzināts, kāda ir nostāja ģimenē. No tā atkarīgs, cik stiprs kā personība izaugs bērns, kādus pašaizsardzības mehānismus viņš izvēlēsies. Humors noteikti ir viens no veselīgākajiem,” uzsver Helēna Dzicēviča.
Otrs līmenis — sekundārā profilakse — ir tad, kad jau parādās pirmie signāli par to, ka, iespējams, kaut kas nav kārtībā. Miega traucējumi, nepamatota trauksmes izjūta, straujas garastāvokļa svārstības, kam nevar rast skaidrojumu. Šajā brīdī būtu svarīgi pamanīt pārmaiņas un tās apturēt, nepieļaut problēmu saasināšanos. “Ja ir laba ģimene, uzticami draugi, parasti pats var tikt galā ar problēmu. Cilvēks taču ir socializēta būtne – viņam nepieciešamas attiecības, kas garīgi piepilda, nevis iztukšo,” atgādina H. Dzicēviča. Veidojot un izvēloties vidi ap sevi, jānodala, ko var mainīt pats un kam ir nepieciešams pārējo — kaimiņu, darba kolēģu utt. — atbalsts. Savs līmenis garīgās higiēnas jomā ir katram pašam, bet nozīme ir pat valdības rīcībai, atgādina psihiatre. Kā pozitīvu faktu viņa vērtē nesen veiktās izmaiņas darba likumdošanā, kā darba vides riska faktoru paredzot arī mobingu vai bosingu — psiholoģiski vardarbīgu priekšnieka vai kolēģu uzvedību.
***
Uzziņa.
Laba garīgā veselība vairo sociālo, cilvēkresursu un ekonomikas kapitālu. Garīgās slimības nav tikai veselības aizsardzības nozares izaicinājums. Tās ir viens no trim galvenajiem darbā neierašanās iemesliem un galvenais priekšlaicīgas pensionēšanās vai invaliditātes iemesls.
ES veselības aizsardzības portāls http://ec.europa.eu/
