Šovasar Aizkraukles bērnu un jauniešu centrs organizēja vairākus jauniešu apmaiņas projektus un sadarbojās ar citām valstīm.
Šovasar Aizkraukles bērnu un jauniešu centrs organizēja vairākus jauniešu apmaiņas projektus un sadarbojās ar citām valstīm. Astoņi jaunieši viesojās Vācijā, desmit jauniešu — Francijā, seši — Čehijā, astoņi — Lietuvā, divpadsmit — Polijā. Projektus finansēja no Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne darbībā”.
Latviešus nepazīst
Spāņi nav flamenko dejotāji, rumāņi — vampīri, bet kas nav latvieši? To devāmies noskaidrot Frankfurtē Vācijā, piedaloties projektā, kam bija tieši tāds nosaukums. Trīsdesmit jauniešu no Maltas, Vācijas, Latvijas un Spānijas plecu pie pleca, sadalījušies trijās grupās, nedēļu veidoja filmu par stereotipiem un valstu kultūru. Viņi intervēja ielās, veikalos un kafejnīcās, jautāja, ko viņi domā par spāņiem, vāciešiem, maltiešiem un, protams, arī par latviešiem. Interesantākais bija tas, ka Latviju zināja tikai viens intervējamais. Visvieglāk veicās spāņiem, jo viņus pazīst visi. Pēc tam filmu montēja lielā jauniešu centrā, ar jauniešiem strādāja profesionāli režisori un montētāji.
Jauniešiem nežēlo neko
Pēc viesošanās Vācijā radās iespaids, ka jauniešiem nežēlo ne līdzekļus, ne laiku. Pat jaunākā skolas vecuma bērni projektu nedēļas laikā filmē videomateriālus un paši filmu montē. Tam izmantojām speciālu programmu “Kasablanka”. Iemācīties montēt var ļoti ātri — pāris dienās, bet pārējās programmas ir sarežģītas. Filmu ieskaņojām ar katras dalībvalsts mūziku, tekstus katrs runāja savā valodā.
Nacionālie vakari
Lielu prieku jauniešiem rada nacionālie vakari. Šoreiz Frankfurtē tas bija īpašs, jo jaunieši neņēma līdzi pārtiku katrs no savas valsts, bet paši devās uz tirgu iegādāties visu nepieciešamo, vispirms apspriežoties, ko gatavos kopīgi. Latviešu grupa gatavoja rasolu (nu kur gan bez tā!) un cepa kartupeļu pankūkas. Spāņi gatavoja tradicionālo vasaras zupu karpačo, bet maltieši cepa picas. Jauniešu rīcībā bija visa hoteļa virtuve. Pie mums valda stereotips, ka vācieši ir lepni un iedomīgi, bet tas “salūza” jau pirmajā dienā. Vācieši atkausēja mūsu sirdis ar milzīgu uzmanību, laipnību un viesmīlību. Katra vēlmes gluži vai nolasīja no acīm. Gadās arī tā — jo projekts taču bija par stereotipiem!
Pielaiko tautastērpus
Īpašu sajūsmu jauniešiem sagādāja Turcijas nacionālais centrs, kur katrs varēja uzģērbt turku tautastērpu — tie lieliski piestāvēja gan puišiem, gan meitenēm. Ēdām turku nacionālos ēdienus, un tie bija ļoti pikanti. Vācijā jau dzīvo 38 procenti turku, ir ļoti daudz kafejnīcu, kur var nopirkt ēdienus, ko gatavo turki. Turku integrācija sabiedrībā notiek ļoti veiksmīgi — viņu jaunieši mācās augstskolās, tāpēc brīvi runā vācu valodā. Jauniešu centros, ko viņi apmeklē, lielākoties ir zēni. Vācieši veikuši interesantu pētījumu — kāpēc uz centriem nenāk tik daudz meiteņu? Izrādās — meitenes pēc dabas ir klusākas, atpūšas kopīgi mājās, un vecāki to atļauj. Bet kurš laidīs savā mājā desmit puišu? Tāpēc centros ir ļoti daudz spēļu, datoru, viņi spēlē arī sporta spēles.
Devāmies arī braucienā ar kuģi pa Reinu. Apskatījām ciematus Reinas krastos un vīnogu audzētavas. Jaunieši iepazina jaunus draugus desmit Eiropas valstīs, apguva valodas, ieguva jaunu informāciju un iemaņas, kas noderēs turpmākajā dzīvē.
