Valliešu Valijas un Voldemāra Ķikuru ģimenē aug pieci bērni. “Domāju, ka aplami ir rēķināt, vai varēs izaudzināt vienu vai piecus bērnus.
Valliešu Valijas un Voldemāra Ķikuru ģimenē aug pieci bērni. “Domāju, ka aplami ir rēķināt, vai varēs izaudzināt vienu vai piecus bērnus. To dzīves piepildījumu, ko dod bērni, nevar nopirkt ne par kādu naudu,” uzskata Valijas kundze.
Nevajag “norakstīt”
Sabiedrībā valda uzskats, ka daudzbērnu ģimenes vienmēr ir arī nelabvēlīgas. “Nezinu, kā šis mīts radies, taču pati bieži esmu izjutusi tādu attieksmi. Tiklīdz cilvēki uzzina, ka mūsu ģimenē ir pieci bērni, jūtu, ka mūs “noraksta”. Šādus brīžus noteikti piedzīvojusi ne viena vien daudzbērnu ģimene,” stāsta Valijas kundze. Viņa domā, ka jāpaiet kādam laikam, lai sabiedrība spētu pieņemt acīm redzamo — arī daudzbērnu ģimenēs izaug krietni cilvēki.
Paši redz, kad jāpalīdz
Vecākajam Ķikuru dēlam Rihardam ir septiņpadsmit gadu, Ilutai — sešpadsmit, Jānim — piecpadsmit, pirmklasniekam Ērikam — septiņi, pastarītei Lilitai — tikai divi gadiņi. Par Ilutu “Staburags” rakstīja pagājušā gada septembrī, jo jauniete Latvijas mazpulku organizācijā izrādījās lielākā kāpostu audzētāja. Ilutas kāpostlaukā pērn izauga gandrīz tūkstotis kāpostgalvu. “Pie darba bērni pieraduši, viņi palīdz vienmēr un visur. Nemaz nevaru atcerēties, kad bērniem bija jālūdz palīdzība. Ja viņi redz, ka vajag palīdzēt, izdara to bez teikšanas,” atklāj Valija. Protams, bērni šad un tad savā starpā arī sastrīdas, bet tik traki, lai vecākiem strīdi būtu jāizšķir, gan neesot bijis.
Vajadzības aug
Valija strādā Valles pagasta padomē par kurinātāju, vīrs Voldemārs ir traktorists. Vēl pirms dažiem gadiem ģimene dzīvoja lauku mājās, un viņiem bija liela saimniecība. Iztiku pelnīja ar lopkopību. Tagad Ķikuri dzīvo pagasta centrā dzīvoklī. “Bērni aug, līdz ar viņiem — arī prasības un intereses. Paaugoties vecākie bērni vēlējās piedalīties klases vakaros, skolas pasākumos. No Valles centra līdz mājām bija jābrauc ar autobusu, bet no autobusa pieturas vēl kājām jāiet gandrīz četri kilometri. Uz dzīvokli Valles centrā pārcēlāmies, galvenokārt domājot par bērnu drošību un iespējām. Tagad lielie bērni un vīrs par mani smej, kad uztraucos, ja viņi solītajā laikā nav mājās. Zinu, ka jau lieli, bet tik un tā uztraucos,” teic Valijas kundze. Pēc pārcelšanās uz Valles centru Ķikuri audzē tikai cūkas, un pašiem savas gaļas netrūkst. Valijas kundzes dārzā aug dažādu šķirņu ogas, bet nākotnē viņa iecerējusi pārdošanai audzēt avenes.
Viens otru saprot
Valija nāk no triju bērnu ģimenes, vīram ir tikai māsa. “Manuprāt, tie bērni, kuri ģimenē ir vienīgie, bieži ir nelaimīgi un jūtas vientuļi. To, ko bērni iemācās viens no otra, nekur citur nevar apgūt. Viņi ir daudz iejūtīgāki, atbildīgāki, saprot viens otru. Mums ģimenē bērni nekad nav pieprasījuši vairāk, nekā spējam dot. Bērni novērtē reālo situāciju un iespējas. Protams, mēs cenšamies bērniem nodrošināt visu nepieciešamo. Domāju, ka viņiem nav jācieš tāpēc, ka esam daudzbērnu ģimene. Daudz palīdz arī mūsu vecāki un radinieki. Bez tuvinieku atbalsta daudzbērnu ģimenēm klātos daudz grūtāk. Sapratne un atbalsts vienmēr ir arī pagasta padomē,” stāstaValija.
Gultiņa rotaļlietām
Sarunājoties mammai klēpī dīdās mazā Lilita, kura todien bija saslimusi un tāpēc neaizgāja uz bērnudārzu. Redeļu gultiņā, kas novietota istabā līdzās vecāku gultai, satupinātas mīkstās rotaļlietas. “Gultiņa tikai rotaļlietām?” jautāju Valijas kundzei un saņemu apstiprinošu atbildi. Mazā joprojām vislabāk jūtas, guļot kopā ar vecākiem. “Bērni rūpējas viens par otru. Tagad visu četru vecāko bērnu mīlestība tiek mazajai Lilitai. Mūsu ģimenē vislielākā vērtība ir mīlestība un savstarpējās attiecības. Lai kā vecāki plānotu vai rēķinātu, bērnu mīlestību nevar nopirkt ne par kādu naudu,” pārliecināta Valijas kundze.
