Mazzalvē tikšanās laikā ar Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvjiem iedzīvotāji izrunāja gan ikdienā svarīgus saimnieciskus jautājumus, gan plašākas nākotnes ieceres. Pašvaldība akcentēja vietējās kopienas aktivitāti, atskatījās uz paveikto pagājušajā gadā un iezīmēja šī gada darbus, tostarp bērnudārza telpu pārbūvi, sporta un rotaļu laukumu uzlabošanas ieceres, ūdenssaimniecības projektus, skolēnu pārvadājumus un civilās aizsardzības jautājumus.
Atšķirībā no iepriekšējo gadu tikšanās reizēm, šoreiz sanāksme bija kā atskaite par paveikto un iecerēm šim un nākamajiem gadiem. No iedzīvotāju puses pašvaldības virzienā neizskanēja neviens jautājums. Lai gan, sēžot starp mazzalviešiem, klusu murdoņu dzirdēju, un uz sanāksmes beigām jau bija teju noformulēti vairāki jautājumi, kas gan palika nepateikti.
Sarunā vairākkārt izskanēja atzinums, ka Mazzalve ir viena no aktīvākajām kopienām novadā. Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka tieši vietējo iedzīvotāju iesaiste, spēja vienoties ļauj virzīt uz priekšu konkrētus darbus. Netika slēptas arī problēmas: daļa projektu sadārdzinās, daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā gaidāmas pārmaiņas, bet demogrāfijas rādītāji daudzviet liek domāt par smagiem lēmumiem nākotnē.
Prieks par pakomātu
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka Mazzalvē gadu gaitā izveidojusies noturīga sadarbība starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Viņš atzina, ka mazzalvieši spēj paši formulēt savas vajadzības un panākt to risināšanu, un tas ir īpaši svarīgi teritorijā, kas atrodas tālu no lielajiem administratīvajiem centriem.
Domes priekšsēdētājs atgādināja arī par iedzīvotāju līdzdalības budžeta nozīmi, norādot, ka Aizkraukles novads atbalsta apjoma ziņā līdz šim bijis viens no līderiem Zemgalē. Viņš pauda pārliecību, ka pašvaldība ne vienmēr var zināt, kas katrā vietā cilvēkiem nepieciešams, tāpēc iedzīvotāju balss ir īpaši svarīga.
Viens no pirmajiem praktiskajiem ieguvumiem, ko tikšanās sākumā pieminēja pašvaldības vadība, bija pakomāta ierīkošana Mazzalvē. Tas tapis pēc iepriekšējās sarunas ar iedzīvotājiem un zināmā mērā aizstāj pasta pakalpojumu pieejamības trūkumu uz vietas.
Ierīkos videokameras
Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs iedzīvotājiem sniedza plašu pārskatu par pērn paveikto un šogad plānoto. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā gadā izdevies panākt konkrētus uzlabojumus autoceļu jomā, tostarp vairāki ceļu posmi sakārtoti ar uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” iesaisti. Pašvaldībā cer, ka nākotnē izdosies turpināt uzlabot arī problemātisko V-932 ceļa posmu.
Līdztekus tam pagājušajā gadā Mazzalves pagastā turpināta bīstamo koku un zaru zāģēšana pie bērnudārza, skolas un ceļiem, iegādātas māju norāžu zīmes un sakārtota pagasta karte publiskajā ārtelpā.
Pagājušajā gadā, piesaistot Zivju fonda līdzekļus, Mazzalves pagastam iegādāts motorsūknis un elektrības ģenerators. Šogad iecerēts turpināt drošības infrastruktūras uzlabošanu. Atsevišķās vietās paredzēts ierīkot videokameras, tostarp pie tūrisma objektiem un laipām. Savukārt muižas apkārtnē novietots tūrisma informācijas stends ar norādēm uz tuvākajiem kultūras un apskates objektiem.
Šī ziema pašvaldībai atgādināja arī par ēku uzturēšanas problēmām. Pēc bagātīgās snigšanas bija jātīra jumti, cieta notekas, un pašvaldība sola izvērtēt nepieciešamību uz atsevišķām ēkām uzlikt sniega un ledus barjeras.
Turpinās uzlabot bērnudārzu
Viens no būtiskākajiem attīstības projektiem Ērberģē ir bērnudārza telpu pārbūve. Pašvaldība informēja, ka viena korpusa un koridora remonta projekts atrodas iepirkuma stadijā. Ja izmaksas būs pieņemamas, darbus plānots virzīt uz priekšu, izmantojot arī aizņēmuma iespējas. Šādu projektu īstenošanā liela nozīme ir iepirkuma rezultātiem, jo tie nosaka, cik liels būs nepieciešamais pašvaldības līdzfinansējums. Arī rotaļu laukuma uzlabošanai Ērberģē iepirkuma process jau ir sācies. Ir cerība, ja procedūra būs veiksmīga, vasarā papildināt un uzlabot bērnu atpūtas infrastruktūru.
Tikšanās laikā tika atgādināts arī par budžetā atbalstīto ieceri saistībā ar minifutbola un volejbola laukumu. Tomēr šo projektu pašlaik aizkavējis sadārdzinājums. Sākotnēji plānotās izmaksas bija zem 16 tūkstošiem eiro bez PVN, bet iepirkumā saņemtā cena sasniedza apmēram 28 tūkstošus eiro, tāpēc procedūru nācās pārtraukt un meklēt citu risinājumu. Iepirkumu organizēs atkārtoti, jo mērķis ir projektu tomēr realizēt.
Būs jauni autobusi
Svarīgs jautājums Mazzalvei un visai Neretas apvienībai ir skolēnu pārvadājumi. Tikšanās reizē tika paziņots, ka tuvākajā laikā paredzēta divu jaunu autobusu iegāde. Viens no tiem plānots Mazzalves pagasta vajadzībām, otrs Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolai, taču abi praktiski kalpos visai pārvaldei, jo nepieciešamības gadījumā transports tiek izmantots elastīgi.
Jaunie autobusi būs vajadzīgi ne tikai ikdienas maršrutiem, bet arī bērnu nogādāšanai uz dažādām aktivitātēm, tostarp peldēšanas nodarbībām un citiem izglītojošiem vai veselību veicinošiem pasākumiem. Līdzšinējais transports aukstajā laikā vairs nebija pietiekami uzticams, tāpēc jaunie autobusi tiek gaidīti ar īpašu interesi.
Pērn Ērberģē izbūvēja jaunu ūdensvada posmu un šogad paredzēta ūdensvada projektēšana vēl divās ielās. Vienlaikus jau apstiprināti jauni tarifi, tāpēc iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaksu pieaugumu. Infrastruktūras izbūve un atjaunošana ilgtermiņā ir jāatpelna, un tas neizbēgami atspoguļojies rēķinos.
Viena no būtiskākajām tēmām bija daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana. Pašvaldības vadība atgādināja, ka likums uzliek pienākumu pabeigt privatizācijas procesu un no 1. jūlija pašvaldībai vairs nebūs tiesību sniegt namu apsaimniekošanas pakalpojumu līdzšinējā veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jāizšķiras par turpmāko modeli, tostarp jāvērtē iespēja mājas apsaimniekot pašiem.
Jautājums nav vienkāršs, jo saistīts arī ar ūdens, kanalizācijas un teritoriju uzturēšanas pakalpojumiem. Vienlaikus tika skaidrots, ka pašvaldība bieži strādā lētāk nekā kapitālsabiedrības, taču šī ekonomija mēdz balstīties uz principu remontēt tad, kad jau notikusi avārija. Ilgtermiņā tas ne vienmēr ir gudrākais risinājums.
Aicina rūpēties par kaimiņiem
Nozīmīgu daļu sarunas aizņēma civilās aizsardzības jautājumi. Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne skaidroja, ka novadā aktuālākie riski ir dabas katastrofas, tehnogēnās avārijas un kritiskās infrastruktūras bojājumi. Kā aktuālu minēja situāciju Pļaviņās, kur ledus un pali var radīt krīzes apstākļus.
Iedzīvotājus aicināja nopietni uztvert pirmās nepieciešamības 72 stundu somas sagatavošanu krīzes situācijai, kad cilvēkiem jāspēj pašiem nodrošināt sevi un savus tuvākos. Jāspēj iztikt bez elektrības un interneta, jāglabā pa rokai medikamenti, dokumentu kopijas, skaidra nauda, radioaparāts un kabatas lukturītis. Sevišķi lauku teritorijās iedzīvotājiem jādomā arī par mājdzīvniekiem, degvielas rezervēm un ceļu caurbraucamību.
Pilsētu iedzīvotājiem savukārt ieteikts apzināt tuvākās patveršanās vietas un evakuācijas maršrutus, savukārt viensētu saimniekiem būtiski ir zināt pulcēšanās punktus, uzturēt kontaktu ar kaimiņiem un palīdzēt tiem, kuri paši varētu netikt galā.
Īpaši praktisks bija aicinājums jau tajā pašā vakarā izdarīt trīs vienkāršas lietas: pārbaudīt baterijas radio un lukturī, izveidot ģimenes rīcības plānu un apzināt kaimiņus, kuriem krīzes situācijā būtu vajadzīga palīdzība. Uzsvēra arī “112” lietotnes un oficiālo informācijas avotu nozīmi, jo dezinformācijas risks, tostarp ar mākslīgā intelekta radītu saturu, kļūst arvien lielāks.
Sarunā vairākkārt uzsvēra vietējo biedrību nozīmi. Nevalstiskās organizācijas (NVO) ārkārtas situācijās vairs netiek uztvertas tikai kā sabiedriski aktīvi vērotāji, bet kā reāls atbalsta mehānisms. Šī gada laikā plānotas praktiskas mācības, kurās NVO un aktīvie iedzīvotāji varēs apgūt rīcību dažādās krīzes situācijās.
Tērpus pirks centralizēti
Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne apstiprināja, ka novadā ieviesta centralizētāka pieeja amatiermākslas kolektīvu tērpu finansēšanai. Līdzekļus paredzēts plānot divu gadu ciklā pirms lielajiem Dziesmu svētkiem, bet Mazzalves jaunajiem kolektīviem šogad sola īpašu atbalstu, jo gan vidējās paaudzes, gan senioru kolektīvi tikai nesen sākuši saņemt valsts mērķdotāciju.
Tika izcelti arī vairāki gaidāmie pasākumi. Jau 28. martā Aizkrauklē notiks novada koru un vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts. Savukārt 4. maijā Aizkrauklē paredzēta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parāde ar plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Tika minēta arī Sēlijas diena 22. maijā, muzeju norises un vasaras svētku kalendārs, tostarp Neretas apvienības svētki 6. jūnijā.
“Vairogi” pagastu palīdz uzturēt dzīvu
Sarunas izskaņā īpaši tika izcelts uzņēmuma “Vairogi” devums Mazzalves pagasta un Ērberģes attīstībā. No zāles izskanēja vērtējums, ka tieši šīs investīcijas pēdējā laikā īpaši atdzīvinājušas apkārtni. Kā piemēri minēti restorāns un kafejnīca, plāni par maiznīcu, veikalu, ceptuvi. Ēdināšanas pakalpojums Mazzalvē ir būtisks un vietai piešķir jaunu dzīvību. Šis piemērs sasaucās ar pašvaldības pausto redzējumu, ka uzņēmēji nāk tur, kur redz stabilitāti, kultūras dzīvi, izglītību un nākotnes perspektīvu. Tikšanās laikā vairākkārt izskanēja doma, ka Mazzalvei tieši šāds potenciāls ir.
