Autores foto
Rīgā, Vidzemes tirgus kādreizējā piena paviljonā, apskatāma unikāla, multimediāla izstāde “Da Vinci genius” (“Da Vinči ģēnijs”).
Nevienam nav svešs itāļu mākslinieka Leonardo da Vinči (1452— 1519) vārds. Lielākoties tas asociējas ar gleznu “Mona Liza”, kura lauzījusi cilvēku prātus vairāku gadu simtu garumā. Tas, protams, nav dižā mākslinieka vienīgais darbs. Ne mazāk slavenas ir gleznas “Svētais Vakarēdiens”, “Svētais Jānis Kristītājs”, “Daiļā Ferronjera”, “Madonna Liza”, zīmējums “Vitrūvija cilvēks” u. c.
Da Vinči nebija tikai mākslinieks, bet savas dzīves laikā pievērsās arī zinātnei. Vēstures avoti vēsta, ka viņš bija kreilis un visu mūžu rakstīja spoguļrakstā. Pievēršoties zinātnei, da Vinči mēģināja saprast parādības, aprakstot katru vissīkāko detaļu. Cilvēka anatomiju viņš sāka izzināt, jau būdams māceklis, jo tad to uzstāja viņa skolotājs Verokjo. Vēlāk, kad jau bija slavens, cilvēka ķermeņus da Vinči sīkāk sāka pētīt kādā Florences slimnīcā. Viņš sarakstīja anatomijas grāmatu, kurā iekļāva savus 200 zīmējumus. Grāmatu gan izdeva 160 gadu pēc viņa nāves. Ievērības cienīgs fakts – da Vinči cilvēka anatomijas zināšanas ļāva izgatavot pirmo robotu cilvēces vēsturē. Modelis tika izveidots ap 1495. gadu, bet no jauna atklāts tikai pagājušā gadsimta 50. gados. Da Vinči arī precīzi aprakstīja asinsrites darbību.
Mākslinieku fascinēja lidošanas fenomens, tāpēc viņš detalizēti pētīja, kā lido putni, un izplānoja lidojamo mašīnu, arī helikopteru, ko varētu darbināt četri cilvēki. Da Vinči uzprojektēja vairāk nekā 200 metru garu tiltu Konstantinopoles civilajai aizsardzībai, taču toreizējais sultāns to noraidīja, jo uzskatīja, ka tas ir nereāli. Bet pēc 500 gadiem (2001) viņa ideja noderēja Norvēģijā.
Viņa piezīmēs atrodamas neskaitāmas skices un zīmējumi, kuros var atpazīt helikoptera, tanka un zemūdenes apveidus, saules enerģijas izmantošanas idejas un daudz ko citu. Da Vinči devums cilvēcei anatomijā, astronomijā, optikā, hidrodinamikā, kultūras vērtību jomā ir viens no izcilākajiem vēsturē.
Kāda gan tam saistība ar izstādi? Vistiešākā. Izrādās, daudzus no mūsdienu izaicinājumiem da Vinči savā ģeniālajā prātā bija paredzējis jau pirms 500 gadiem. Izstāde, ko drīzāk varētu saukt par šovu, ir mūsdienīgs ceļojums, kurā iespēja ielūkoties Leonardo da Vinči dzīvē, idejās un radošajā mantojumā. Multimediālajā šovā iekļautie interaktīvie elementi, vizuālais stāstījums un mūsdienīgā multimediju valoda veido aizraujošu izziņas vidi, kura var rosināt jebkura vecuma apmeklētāja interesi par zinātni, tehnoloģijām, mākslu un radošo domāšanu kopumā. Savukārt gados jaunākiem cilvēkiem un skolēniem patiks digitālie ekrāni, kā arī gaismas un skaņas saspēle, kas padara pieredzi dinamisku un viegli uztveramu.
Ar 360 grādu projekcijām un telpisku skaņu atdzīvojas da Vinči slavenākie darbi un idejas. Šī ir imersīvā izstāde, kas nozīmē, ka mākslas darbus var ne tikai redzēt, bet arī izjust. Šova laikā var staigāt, skatīties un iejusties izcilā mākslinieka domu gājienā. Interaktīvais formāts ļauj kontaktēties ar izstādes objektiem, pat “sarunāties” ar Monu Lizu, klausīties skaņas un izzināt mākslinieka darbības daudzpusību.
Šovs ilgst 45 minūtes, un šajā laikā 11 daļās aptverta da Vinči dzīve un darbība. Tekstu runā angļu valodā, kas varētu sagādāt neērtības tiem, kas to nezina.
Izstāde pirmoreiz izrādīta Berlīnē 2022. gadā, un tā guva lielu atzinību un tika godalgota.
Rīgā izstādi varēs apmeklēt līdz pat 31. maijam, tā atvērta gan darbdienās, gan arī brīvdienās. Biļetes var iegādāties kā internetā, tā uz vietas, ieeja zālē ir katru pilnu stundu. Ja atnāksiet agrāk un vajadzēs pagaidīt, tad tajā laikā iespējams nofotografēties Vitrūvija cilvēka fonā, kā arī apskatīt un iegādāties suvenīrus par da Vinči tēmu.
