JANVĀRA SALS Aizkraukles novadā būtiski palielinājis siltuma patēriņu un līdz ar to arī rēķinus, taču vietējie siltuma ražotāji uzsver — situācija ir kontrolēta un prognozējama. Pašmāju šķeldas izmantošana nodrošina stabilu apkuri, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti problēmu gadījumā neklusēt, bet meklēt risinājumus sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan janvāris bijis dārgs, jau no marta gaidāms apkures tarifu kritums, kas mazinās finansiālo slogu mājsaimniecībām.
Par visu var vienoties
SIA “LK Komunālie pakalpojumi” siltumu ražo Skrīveros, Pļaviņās un Koknesē. Uzņēmuma valdes locekle Santa Zālīte, saka — publiskajā telpā nereti dzirdamas trauksmainas balsis par gaidāmo rēķinu slogu, bet jāsaglabā vēss prāts. Panikai nav pamata, ja vien neiztrūkst savstarpējas komunikācijas un atbildības sajūtas. Saruna ar viņu notika pagājušajā nedēļā, kad vēl precīzi nevarēja nosaukt, cik lieli būs rēķini par janvārī piegādāto siltumu. Tomēr viņa neslēpj realitāti — janvāra un februāra aukstums likumsakarīgi atspoguļosies patēriņā. Tā kā visās trīs apdzīvotajās vietās siltuma ražošanai tiek izmantota šķelda, sistēma ir stabila un situācija ierasta.
Pretēji valsts mēroga skaļajiem paziņojumiem vietējā mērogā iedzīvotāju maksāšanas disciplīna tiek vērtēta kā ļoti laba. S. Zālīte atzīst: “Cilvēki ir apzinīgi, viņi domā par to, ka jāmaksā laikus. Tie, kas nemaksā, tie nemaksā ne ziemā, ne vasarā, bet tā ir pavisam cita kategorija.” Uzņēmuma vadība neslēpj, ka soda naudas par savlaicīgi nesamaksātu rēķinu nav pašmērķis un tās nav tik lielas, lai kļūtu par nepārvaramu šķērsli. Svarīgākais ir cilvēcīgs kopsaucējs — ja kādam rodas īslaicīgas grūtības ar pilna rēķina apmaksu, uzņēmums ir atvērts dialogam un iesniegumiem par maksājumu sadali vairākiem mēnešiem.
Uzņēmums nav tikai pakalpojuma sniedzējs, bet arī klients saviem piegādātājiem. Ja iedzīvotāji (kā pirmais ķēdes posms) pārstāj pildīt saistības, tas neizbēgami rada plaisas visā sistēmā, jo uzņēmumam joprojām jānorēķinās par resursiem.
Viņa aicina iedzīvotājus nebaidīties no ziemas barguma, bet gan raudzīties uz to racionāli: “Ziema ir ziema, un ar to ir jārēķinās.” Galvenais ir neklusēt problēmu gadījumā, jo risinājums parasti ir tikai viena iesnieguma attālumā.”
Jaunjelgavai pirks vēl vienu katlu
Edgars Bricis vada SIA “Aizkraukles siltums”. Pārvaldībā ir ne tikai apkures nodrošināšana Aizkrauklē, bet arī katlumājas Jaunjelgavā, Iršos, Bebros un dažas Koknesē.
Viņš atzīst, ka janvāris siltumražotājiem un iedzīvotājiem ir izvērties par nopietnu pārbaudījumu. Vēsturiski Jaunjelgava siltumapgādes kartē tikusi uzskatīta par sarežģītu punktu, taču šī sezona rāda stabilāku ainu. Sals nav gājis secen iedzīvotāju maciņiem. Janvārī nodotais siltuma apjoms ir bijis par aptuveni vienu ceturtdaļu jeb 25% lielāks nekā decembrī. Tas nozīmē, ka arī gaidāmie rēķini proporcionāli atspoguļos šo patēriņa lēcienu. Edgars Bricis atzīst, ka siltuma ražotājiem tas bija nopietns pārbaudījums.
Lai gan Jaunjelgavā nesen fiksēti ūdensapgādes traucējumi, jo pagājušās nedēļas beigās plīsa aukstā ūdens caurule, apkures padevi nepārtrauca, pateicoties savlaicīgi uzkrātajām sistēmas papildināšanas ūdens rezervēm. Jaunjelgavā primāri tiek izmantota šķelda, kas nodrošina stabilu siltumu. Kā drošības spilvens tiek saglabāts un nepieciešamības gadījumā var iedarbināt arī malkas katlu. Vasaras sezonai plānots uzstādīt mazākas jaudas šķeldas katlu (0,5 MW), kas ļaus efektīvāk un lētāk ražot silto ūdeni brīžos, kad lielā katla jauda nav nepieciešama.
Marts nāk ar labām ziņām
Vecbebros izbūvētas četras autonomās šķeldas katlumājas. Līdz ar to nauda par kurināmo neaizplūst pie globālajiem gāzes piegādātājiem, bet paliek vietējiem darbiniekiem un piegādātājiem. Tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī drošības jautājums, mazinot atkarību no pasaules tirgus svārstībām, kur jebkurš saspīlējums var pēkšņi sadārdzināt gāzi par desmit eiro vienā mirklī.
Līdzīgi apkuri nodrošina arī Iršos, kur katlumāja darbojas gan ar šķeldu, gan malku.
Aizkraukles katlumājai lielais sals licis pilsētas tīklos papildus izmantot dabasgāzi, un ar to janvārī saražoja aptuveni vienu ceturto daļu siltuma. Šķeldas katlumājas jauda bargajam salam bija par mazu.
Šajā kontekstā Edgars Bricis saka, ka aktuāls paliek jautājums par PVN likmes samazināšanu siltumapgādei no 12% uz 5%, kas būtu būtisks atspaids iedzīvotājiem, tomēr tas ir valstiska līmeņa lēmums, ko vietējie ražotāji ietekmēt nevar. Citas iespējas, kā samazināt rēķinus, piemēram, nopirkt šķeldu par zemāku cenu, nav reālas.
Lai gan janvāris bijis dārgs, marta prognozes ir daudz siltākas ne tikai laikapstākļu, bet arī izmaksu ziņā. Pateicoties jaunajiem dabasgāzes iepirkuma līgumiem, no 1. marta gaidāms būtisks tarifa samazinājums — aptuveni 7 eiro par megavatstundu. Iedzīvotājiem tas nozīmēs rēķinu kritumu par aptuveni 8 %, salīdzinot ar esošajām izmaksām.
