Sarunājoties ar Zalves pasta nodaļas priekšnieci Benitu Stūrmani, viņas stāstā jūtamas skumjas, arī bezcerība. Benitas kundze pastā strādā vairāk nekā divus gadus.
Sarunājoties ar Zalves pasta nodaļas priekšnieci Benitu Stūrmani, viņas stāstā jūtamas skumjas, arī bezcerība. Benitas kundze pastā strādā vairāk nekā divus gadus.
Zalves pasta nodaļa ir klusa. Benitas kundze stāsta, ka esot dienas, kad pastā iegriežas divi trīs cilvēki. “Vairāk nāk pensijas dienās, tad maksā rēķinus, nopērk dažādus sīkumus, apsveikuma kartītes. Zalvē avīzes un žurnālus abonē ļoti maz, cilvēkiem dārgs katrs santīms. Šomēnes, kad bija iespēja abonēt “Staburagu” par vienu latu, cilvēki to izmantoja. Cenšamies pastkastītēs ielikt bezmaksas laikrakstu “Rītdiena”,” stāsta Benita Stūrmane.
Abās pasta nodaļās līdz šim bija pieci darbinieki — Benitas kundze un četri pastnieki. Pārejot uz motorizēto pasta piegādi, četru vietā tagad visus pienākumus pildīs viens pastnieks — autovadītājs, kurš apkalpos gan Zalves, gan Sproģu pasta nodaļu. “Grūti būs vienam strādāt četru vietā sešas dienas nedēļā. Kas notiks, ja pastniece saslims? Mēs, strādājot trijatā, vajadzības gadījumā viena otru aizvietojām, izpalīdzējām,” stāsta Benitas kundze.
Aina Kalniņa par pastnieci Zalvē nostrādājusi astoņpadsmit gadu. Diendienā ar velosipēdu mērojusi desmitiem kilometru pie zalviešiem, kuri gadu gaitā kļuvuši par labiem draugiem. Ainas kundzes balsī jūtams aizvainojums. “Protams, zinājām, ka arī mūs gaida pārmaiņas — motorizētā pasta piegāde. Taču mums neviens neteica, ka tas mums nozīmēs — palikt bez darba. Nekādus konkrētus piedāvājumus no pasta priekšniecības nesaņēmām. Skumji, ka pēc tik daudziem gadiem vienīgais, ko esam nopelnījušas, — paziņojumu, ka 8. decembrī mūsu darbavietas tiek likvidētas. Tagad mums piedāvā strādāt Aizkraukles pasta nodaļā, bet kuru interesē tas, ka mājās lopi, ģimene un lieli ceļa izdevumi?”
Arī otra Zalves pasta nodaļas pastniece Evita Smukša ir darbiniece ar lielu stāžu — viņa desmit gadu mērojusi ceļu uz visnomaļākajām Zalves pagasta mājām. “Aizvaino tas, ka līdz pēdējam brīdim neviens mums, acīs skatoties, nepateica, ka paliksim bez darba. Saņēmām rakstisku paziņojumu, un viss. Droši vien pieteiksimies bezdarbniekos. Ko tālāk — nezinu,” stāsta Evita Smukša.
Pastnieces atzīst, ka vietējie iedzīvotāji noveco, arī viņas pasta sūtījumus piegādā lielākoties pensionāriem. Jautāju: “Vai Zalvei ir nākotne?” Sievietes klusējot saskatās un domīgi šūpo galvas.
