No nākamā mācību gada skolās gan pamata, gan vidējās izglītības posmā kā otrā svešvaloda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības valodām vai tāda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Par šīm izmaiņām jau sen sprieda gan politiķu vidū, gan sabiedrībā. Tagad lēmums pieņemts, bet tā ieviešana līdzi nes jaunus izaicinājums.
Realitāte atšķiras
Izmaiņas izglītības likumā paredzētas, lai veicinātu jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmētu tās oficiālo valodu apguvi, kas paver plašākas nodarbinātības iespējas. Tādējādi arī paredzēts mazināt krievu valodas ietekmi. Skolēni, kuri līdz 2025./2026. mācību gada beigām būs sākuši citas otrās svešvalodas apguvi, tostarp krievu, varēs turpināt to darīt līdz vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2027./ 2028. mācību gada beigām. Vienlaikus atbalstīti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz iespēju skolēniem atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves arī vidējā izglītībā jau no šī mācību gada. Iepriekš šāda iespēja bija pamatskolēniem.
Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases, un visbiežāk tā ir angļu valoda. Otro svešvalodu izglītības iestādēs, kur īsteno izglītības programmas latviešu valodā, šogad māca no 5. klases. Normatīvie dokumenti nenosaka, kura tieši svešvaloda jāmāca, to izvēlas pati izglītības iestāde, kas notiek saskaņā ar tās attīstības mērķiem un sadarbībā ar izglītības iestādes padomi. Otras svešvalodas izvēlē sava loma ir arī bērnu vecāku un skolēnu vēlmēm, kā arī skolas nodrošinājumam ar atbilstīgas kvalifikācijas pedagogiem. Saliekot to kopā, viss izskatās skaisti, bet realitātē tik vienkārši nav.
Krievu valoda — ierastāks ceļš
Jau pirms šīm izmaiņām ne skolām, ne skolēniem lielas izvēles nebija — gandrīz pusē Latvijas skolu kā otro svešvalodu mācīja galvenokārt krievu valodu, nelielā daļā vācu. Tā tas ir arī Aizkraukles novadā. Rīgā un citās lielākajās pilsētās iespējas gan ir plašākas. Viens no iemesliem tam ir nelielais piedāvājums, jo trūkst pedagogu, kuri varētu mācīt vēl kādu no Eiropas Savienības valodām, otrs — skolēni un viņu ģimenes vairāk izvēlējās krievu valodu, jo tas ir ierastāks ceļš.
Valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz, ka otro svešvalodu skolās varēs mācīt skolotāji, kuri valodas prasmes sertifikātu ieguvuši ne tikai augstskolās, bet arī citās izglītības iestādēs. Viņiem attiecīgā valoda jāpārzina vismaz vienu līmeni augstāk, nekā to apgūst skolēni. Padziļināto kursu komplektos skolēni pirmo svešvalodu apgūst B2 līmenī, bet otro svešvalodu — B1 līmenī. Tātad skolotājam, kurš pārkvalificējas svešvalodas mācīšanai, attiecīgā valoda jāzina vismaz B2 līmenī.
Nav lielas izvēles
Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga stāsta, ka līdzīgi kā citās skolās otrās svešvalodas apguve sākas no 5. klases, un tā ir vācu valoda. Tie, kuri bija iesākuši mācīties krievu valodu, pabeigs to noteiktajā laikā.
“Vācu valodas skolotāji mums ir, bet ar laiku gribam ieviest ko jaunu. Šogad skolā kā interešu izglītību māca franču valodu, un domājam, ka to varēsim piedāvāt mācīt kā otro svešvalodu. Pagaidām citas izvēles kā vācu valoda nav,” saka direktore.
Aizkraukles novada vidusskolas skolotāja Laila Andžāne iepriekš mācījusi arī angļu valodu, bet tagad skolēni viņas vadībā apgūst vācu valodu. Skolotāja atzīst, ka bērniem ar to veicas dažādi, bet viegli neesot, jo tā ir grūta valoda.
“No svešvalodām ikdienā tomēr dominē angļu valoda, kurā jaunieši gūst informāciju sociālajos tīklos vai skatās filmas. Arī savā starpā viņi bieži vien sarunājas angliski. Vācu valodai šobrīd ikdienā nav tik daudz pielietojuma, tāpēc arī mazāka motivācija mācīties. Es gan viņiem atgādinu, ka ikviena valoda ir vērtība, lai varbūt to perfekti neiemācies. Esot citā valstī, apkārtējie novērtē, ja proti vismaz sasveicināties vietējā valodā,” saka skolotāja.
Viņa piebilst, ka šobrīd situāciju valodu apguvē pasliktina mākslīgais intelekts un dažādi tulkošanas rīki. Rezultātu ar tiem var iegūt ātri, kas nemudina mācīties valodu. Tomēr nav nekā labāka par dabīgo intelektu, ko vajag trenēt. Tas palīdz apgūt arī citas zinības.
Viss, ko apgūst, ir ieguvums
Nereti skolēni izsaka vēlmi apgūt, piemēram, franču vai spāņu valodu, kas arī nav vieglas. Laila Andžāne teic, ka tā ir. Šogad skolā bērniem ir iespēja apgūt franču valodas pamatus, un interese ir. Turklāt pašu izvēle vairāk motivē mācīties. Gan franču, gan spāņu valodas ir arī pieprasītas un bieži izmantotas, tāpēc jādomā par to, lai būtu iespējas mācīties gan tās, gan citas, jo viss, ko apgūstam, ir mūsu ieguvums.
“Ja kāds skolēns ir neapmierināts, ka viņam jāmācās tas, kas viņu neinteresē, atgādinu, ka skolā vajag izmantot visu, ko piedāvā. Nevar zināt, kas un kad noderēs. Pat tad, ja šķiet, ka no mācītā vēlāk neko neatceras, ir situācijas, kad tas vajadzīgs, un tomēr kaut kas ataust atmiņā. Joprojām gan ir arī skolēni, kuri dara vairāk, nekā prasīts, un valodas apguve viņiem rada prieku. Turklāt grūtas valodas mācīšanās ir labs atmiņas un smadzeņu treniņš,” saka skolotāja Laila Andžāne.
Viņa arī atgādināja, ka ik gadu 26. septembrī atzīmē Eiropas Valodu dienu. Šogad tās moto ir “Valodas atver sirdis un prātus”. Arī Aizkraukles novada vidusskolas Svešvalodu metodiskā komisija šajā dienā ik reizi rīko kādu pasākumu, aicinot ciemos cilvēkus, kuriem dzimtā valoda ir kāda no Eiropas saimes, bet viņi runā arī citā svešvalodā. Šogad skolas viesis būs cilvēks, kurš runā grieķu un čehu valodā.
Jāņem vērā iespējas
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktore Ieviņa Piļka atzīst, ka arī viņiem līdz šim izvēle bijusi starp vācu un krievu valodu, ko pabeigs tie, kuri to iesākuši. Ja kāds vēlas to mainīt, tāda iespēja pastāv. Turpmāk Skrīveros otrā svešvaloda pamatā būs vācu, bet nākotnē, visticamāk, būs arī kāda cita, ja būs skolotājs.
“Ir mums sadarbība ar Latvijas Universitāti, kas, iespējams, varēs palīdzēt piesaistīt jaunu speciālistu. Tomēr kopumā ar valodu skolotājiem ir liela problēma. Vācu valodas mācīšanai resursi ir pietiekami, bet vajag tomēr vēl kādu valodu,” teic direktore.
Viņa atzīst, ka arī skolēni šajā jautājumā izteikuši savas vēlmes un viena no tām ir, piemēram, ķīniešu valoda. Tomēr jāņem vērā gan iespējas, gan pieprasījums un darba tirgus, lai izvēlētos mācīt valodu, kura būs vairāk pielietojama. Attiecīgās valodas mācīšanai nepieciešami arī materiāli un standarti.
Par krievu valodas skolotājām Ieviņa Piļka teic, ka neviena bez darba nepaliek — viena māca vēl citu priekšmetu, bet otra dodas pensijā un veiks citus pienākumus.
Arī Pļaviņu vidusskolā šobrīd izvēles valoda ir vācu. Skolas direktore Ilze Luksa atzīst, ka skolotāja ir un šobrīd nav nepieciešams piesaistīt vēl kādu, jo stundu skaits samazinās, iestādei no vidusskolas kļūstot par pamatskolu.
“Protams, arī mums gribētos, lai būtu franču, zviedru vai citas valodas, ko savulaik jau vēlējāmies piesaistīt, bet pagaidām nav tādu iespēju. Ik pa laikam gan bērni, gan vecāki rosina domāt par kādu valodu, bet nav atbilstoša skolotāja,” saka Ilze Luksa.
Mazs stundu skaits
Bebru pamatskolā skolēni pamatā mācās krievu valodu, un vācu valoda ir 5. klasei, kura to uzsāka apgūt pagājušajā gadā. Mācību iestādes vadītāja Ieva Ūtēna teic, ka, aptaujājot 6. klases skolēnus, kuri jau bija iesākuši mācīties krievu valodu, vai viņi nevēlas pāriet uz vācu, izvēle tomēr bija par krievu.
“Turpmāk paliksim tikai pie vācu valodas izvēles, bet problēma ir nelielais stundu skaits. Šobrīd vācu valodas skolotāja māca arī citu priekšmetu, bet, ja būtu vēl kāda valoda, ko vēlamies, cilvēkam nebūtu izdevīgi braukt uz Bebriem dažu stundu dēļ. Tomēr arī vācu valodai ir perspektīva, jo Latvijai ar Vāciju ir arvien ciešākas ekonomiskās saites,” saka Ieva Ūtēna.
Līdzīgi kā citviet arī Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā kā otro svešvalodu lielākoties mācās krievu valodu, mazāk vācu, bet turpmāk varēs izvēlēties tikai otro. Direktore Inese Saulīte atzīmē, ka skolotāji ir, un šogad darbu sākusi vēl viena skolotāja.
“Valodu ziņā jāskatās arī pēc situācijas, kas šobrīd ir ierobežota, jo stundu skaits ir neliels un nav skolotāju, kuri varētu mācīt franču, spāņu vai citu valodu. Arī iepriekš skolā bija spēcīgas vācu valodas mācīšanās tradīcijas, un Koknese ir Hanzas sadraudzības pilsēta. Tā ka turpināsim iesākto,” saka Inese Saulīte.
Skolotāju trūkst
Jaunjelgavas vidusskolā kā otro svešvalodu bērni sākuši apgūt vācu valodu, ko māca skolas direktore Lauma Mīlīga. To viņa sāka darīt pagājušajā gadā 4. un 5. klases skolēniem, kuri atteicās no krievu valodas apguves.
“Tie, kuri izvēlējās krievu valodu kā otro svešvalodu, turpina mācīties to, citi vācu. Domāju, ka bērniem to ir vieglāk apgūt, nekā krievu, kur ir citādāks alfabēts, rakstība un izruna. Savukārt daudziem vācu un latviešu valodas vārdiem ir liela līdzība. Tā kā šo valodu skolā apgūs arvien vairāk, jādomā par skolotājiem. Pagaidām iztiekam tā, ka pati mācu, bet tas nav ilgstošs risinājums. Piesaistīt jaunus speciālistus nebūs vienkārši, jo stundu skaits nav liels,” stāsta direktore.
Viņa atzīst, ka, pateicoties Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas bijušā skolotāja Edgara Bērziņa vadītajam projektam, savulaik bija iespēja trīs nedēļas vācu valodu mācīties Berlīnes svešvalodu institūtā. Tā patiesi bijusi laba iespēja, nokārtojot arī noslēguma eksāmenu. Šobrīd viņas zināšanas vācu valodā ir B2 līmenī, kas ir pietiekami, lai mācītu. Tomēr, ja šajā priekšmetā vajadzētu kārtot eksāmenu, tās būtu jāpilnveido, lai skolēniem palīdzētu labāk sagatavoties pārbaudījumam.
Lauma Mīlīga teic, ka skolēni, ģimenes un arī skola vēlētos vairāk iespēju valodu apguvē, ja vien būtu pedagogu piedāvājums. Jāraugās gan arī, kādu valodu vēlāk varēs pielietot, jo valoda ir dzīva, ja to lieto. Arī krievu valoda joprojām ir nepieciešama.
“Saistībā ar krievu valodas apguvi, šobrīd mūsu skolā ir trīs skolotāji, kuri var to mācīt. Domāju, ka tā joprojām būs aktuāla un noderīga, ņemot vērā arī to, ka pie mums mācās bērni no ukraiņu ģimenēm. Tajās lielākoties nezina angļu, bet gan krievu valodu, kurā varam sazināties,” saka Jaunjelgavas vidusskolas direktore.
Seces pamatskolas direktore Sarma Stugle atzīst, ka šobrīd skolēni turpina mācīties krievu valodu, bet nākamgad jāmeklē iespēja mācīt kādu no Eiropas valodām tiem, kuriem jāsāk apgūt otrā svešvaloda. Tā visticamāk būs vācu valoda.
“Pagaidām nav mums konkrēta skolotāja. Apzinājām savas iespējas, bet tādu nav, tāpēc būs jāpiesaista. Tas gan nebūs vienkārši, jo stundu skaits ir neliels. Nekādas izvēles jau arī nav. Tā ir liela problēma, kas būs jārisina, turklāt visā valstī. Ģimenes pārceļas, un vecāki bērniem meklē tādas pat iespējas kā iepriekšējā skolā. Piemēram, šogad pie mums mācības sāka viens bērns, kurš iepriekšējā skolā bija sācis apgūt spāņu valodu, ko šeit nevaram viņam piedāvāt. Ar vecākiem vienojāmies, ka kopā ar citiem viņš turpinās mācīties krievu valodu, kas viņam arī padodas. Tādas situācijas arī nebūs retums. Lēmums ir, bet nav padomāts, kā to ieviest, vismaz ārpus Rīgas un īpaši mazajās lauku skolās,” saka Sarma Stugle.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā sadarbojas laikraksti “Latvijas Avīze” , “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
