Kartupeļus ilgstoši uzglabājot, tie saasno, un asnu vietās veidojas solanīns — cilvēkam kaitīga viela.
* Kartupeļus ilgstoši uzglabājot, tie saasno, un asnu vietās veidojas solanīns — cilvēkam kaitīga viela. Tā kā solanīns šķīst ūdenī, saasnojušos kartupeļus vēlams vārīt, nevis cept. Kartupeļu novārījumu pavasara mēnešos neiesaka izmantot mērču un zupu pagatavošanai.
* Uzglabājot kartupeļus temperatūrā tuvu 0 grādiem, tajos esošā ciete sadalās un kartupeļi iegūst saldu garšu. Ja divas trīs dienas šādus kartupeļus patur istabas temperatūrā, tie atgūst sākotnējo garšu un ir lietojami uzturā.
* Kartupeļos ir nedaudz C vitamīna, taču uzturā tos lietojam daudz un gandrīz katru dienu, tāpēc kartupeļi ir viens no C vitamīna pamatavotiem mūsu ikdienas uzturā.
* Ja ēdiena (zupu, sautējumu u. c.) sastāvā ir skābi produkti (skābēti gurķi, skābēti kāposti, skābenes), kartupeļus jāpievieno pirms šiem produktiem, jo skābā vidē tie neizvārās, bet paliek cieti.
* Apsaluši kartupeļi nav piemēroti cepšanai lielā tauku daudzumā — tie ātri kļūst tumši un negaršīgi. Apsaluši kartupeļi pirms vārīšanas uz minūti jāievieto aukstā ūdenī.
* Lai kartupeļi vārot neizjuktu, savlaicīgi nolej ūdeni un izsautē tos tvaikos.
* Ar mizu vārītus kartupeļus vieglāk notīrīt, ja tos pēc vārīšanas aplej ar aukstu ūdeni.
* Kartupeļu biezenim nav ieteicams pievienot aukstu pienu, jo tad biezenis kļūst pelēks.
* Lai pankūku gatavošanai sarīvēti kartupeļi nekļūtu tumši, tiem jāpielej nedaudz karsta piena.
* Pirms cepšanas ieteicams kartupeļus nosusināt ar salveti, jo mitrums kavē garoziņas izveidošanos.
Kartupeļu čipsi ir piemērs, kā kartupeļi zaudē sākotnējo kvalitāti apstrādes procesā:
— kartupeļus apstrādā ar sodu, nomizo un sagriež;
— kartupeļus cep eļļā, kas tajos iesūcas;
— noslēgumā kartupeļus apsmidzina ar garšvielām, krāsvielām un antioksidantiem, vērtīgais (arī C vitamīns) ir zudis, bet cena palielinājusies 10—20 reižu!