Prasme visu sarežģīt

Manī nostiprinājusies pārliecība, ka pilnīgi visiem, kuri kādā valsts iestādē nostrādājuši vismaz gadu, obligāti jāiziet vienkāršās valodas kursi. Tā kā strādājošajiem jāveic regulāras veselības pārbaudes, tā ierēdņiem un amatpersonām būtu jāapmklē šie kursi un, pirms turpināt darbu, jānokārto arī zināšanu tests. Visi tie, kas reiz saņēmuši kādu atbildes vēstuli, preses relīzi vai skaidrojumu no kādas valsts iestādes, sapratīs, par ko es runāju. Ministriju un valsts iestāžu darbiniekiem piemīt apbrīnojams talants pierakstīt vairākas lapas teksta, bet nepateikt pilnīgi neko. Paust vienkāršas lietas tik sarežģītā veidā, ka pat trīs reizes izlasot vienu teikumu, nevar saprast tā būtību. Reizēm teikumi ir tik gari, ka tiekot līdz beigām jau vairs neatceries sākumu. Šī apbrīnojamā prasme noteikti ir lipīga, jo tad, kad cilvēki sāk strādāt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai kādā citā iestādē, ar kuras vēstījumiem ikdienā biežāk saskaramies, viņi noteikti ir pilnīgi normāli. Taču paiet gads un viņi iemācās visu sarežģīt. Bijusī Aizkraukles profesionālās vidusskolas direkore Ruta Krūkle intervijā manai kolēģei Sandrai Pumpurei reiz teica, ka, sākot strādāt Izglītības un zinātnes ministrijā, iemācījusies, kā uzrakstīt garu vēstuli ar atsaucēm uz visiem iespējamiem normatīvajiem aktiem, lai vienkārši pateiktu, ka naudas nav, nebija un nebūs.

Izrādās, daudzās valstīs vienkāršās valodas izmantošana jau ir obligāta valsts iestāžu vēstulēs un dokumentos. Pēdējā laikā gan arī Latvijā arvien biežāk runā par likumu un dokumentu pielāgošanu vienkāršajai valodai. ASV, Jaunzēlandē un citās valstīs ir ieviests Vienkāršās valodas likums, kas paredz uzlabot valsts iestāžu komunikāciju, padarot to skaidrāku un pieejamāku, izmantojot saprotamu un strukturētu valodu.

Pirms diviem gadiem tika publicēts Starptautiskās standartizācijas organizācijas vienkāršās valodas standarts. Tas uzsver, ka vienkāršo valodu ir vēlams izmantot visu veidu dokumentos, tostarp juridiskajos, tehniskajos un informatīvajos materiālos, būtiski uzlabojot sabiedrības izpratni un iesaisti. Savukārt 2025. gada 28. jūnijā Latvijā stāsies spēkā jauni noteikumi jeb Piekļūstamības direktīva, kas noteiks arī to, ka informācijai ir jābūt saprotamai un vienkāršai, ieviešot vienkāršās valodas principus organizāciju dokumentos un informatīvajos materiālos. Izrādās, 13. oktobrī pat tiek atzīmēta Starptautiskā vienkāršās valodas diena, bet man liekas, ka mūsu valsts ierēdņiem par visu to nav nekādas nojausmas.