Rīt Vasarsvētki. Diena, kad mājas rotā meijām. Vīstošo bērza zaru smarža pārspēj jebkuru franču parfīmu, un tai līdzi nāk svētsvinīga noskaņa.
Rīt Vasarsvētki. Diena, kad mājas rotā meijām. Vīstošo bērza zaru smarža pārspēj jebkuru franču parfīmu, un tai līdzi nāk svētsvinīga noskaņa.
“Jaunās Derības vēsturē” rakstīts, ka tieši Vasarsvētkos, piecdesmitajā dienā pēc Jēzus nāves, “no debesīm nāca liela šņākoņa, līdzīgi stipram vējam, un pildīja visu namu, kurā bija Jēzus mācekļi. Parādījās ugunīgas mēles un nolaidās uz katru dalībnieku. Visi tapa pildīti ar Svēto Garu, kas brīnišķā kārtā apgaismoja visu prātus, atdzīvināja atmiņā visu, ko Kristus bija teicis un darījis, stiprināja viņu mīlestību un deva dāvanu runāt visas pasaules valodās”. Svētais Gars mācekļiem deva drosmi un spēku apliecināt Jēzu kā Dieva Dēlu. Tos, kas vēlējās sekot Jēzus mācībai, mācekļi kristīja. Tā radās kristīgā draudze, un Vasarsvētkus tāpēc uzskata par kristīgās baznīcas tapšanas svētkiem.
Salīdzinot ar citiem lielākajiem kristīgajiem svētkiem — Lieldienām un Ziemassvētkiem — šie grūtāk uztverami, jo it kā nav acīm redzamu un rokām taustāmu lietu: ne Jēzus bērniņa silītē kā Ziemassvētkos, ne viņa kapa kā Lieldienās. Ir tikai Gars, kuru nevar ieraudzīt, bet kas dod spēku un vieno. Tas ir atgādinājums, ka vienotība mūs stiprina. Simboliski Vasarsvētkus var dēvēt arī par vienotības svētkiem. Manuprāt, tieši tās katru gadu kļūst mazāk gan valsts, gan cilvēku dzīvē. Kristīgās baznīcas ietekmē šie svētki iedzīvināti arī latviešu folklorā. Ar tiem saistīts daudz ticējumu. Viens no tiem vēsta, ka Vasarsvētku zālēm un meijām piemīt dziedniecisks spēks. Tāpēc tās neizmet, bet izžāvē un pakar pažobelē. Bet, ja nu esat tālu no kristīgajām un folkloras tradīcijām, tad vienkārši ielaidiet sirdī vasaru! Jo ir taču tik skaists laiks, un laimei jau ne vienmēr vajag taustāmas lietas.
