Aptiekāriem ir liela atbildība, pārdodot pircējiem ārsta norādītos medikamentus. Gan pacienti, gan aptieku darbinieki pieraduši, ka ārstu rokraksti ir neskaidri un grūti salasāmi.
Aptiekāriem ir liela atbildība, pārdodot pircējiem ārsta norādītos medikamentus. Gan pacienti, gan aptieku darbinieki pieraduši, ka ārstu rokraksti ir neskaidri un grūti salasāmi. Atrunas, ka ārstiem jāraksta ātri un daudz, esam jau dzirdējuši. Un, iespējams, tieši tādēļ, ka sabiedrībā valda mīts par ārstu nesalasāmajiem rokrakstiem, viņi arī necenšas rakstīt glītāk.
Bieži viņu rokrakstus vispār nevar izlasīt, un to, kas rakstīts slimības vēsturē vai zāļu receptē, pacienti nemaz nezina. Kā ikdienā aptiekāri strādā un izlasa to, ko ārsts uzšņāpis receptēs?
Pie “savējo” rakstītā pierod
Stāsta SIA “Aizkraukles aptieka” vadītāja Ilze Safonova: “Aptiekā strādāju kopš 1978. gada un šo gadu laikā esmu pieradusi pie vietējo ārstu rokrakstiem. Domāju, katram cilvēkam rokraksts jau gēnos ierakstīts, tāpēc to dzīves laikā ir grūti pārveidot. Ja cilvēks pie mums aptiekā ierodas ar nesalasāmu recepti, tad parasti katra darbiniece izlasa to atsevišķi, un tad salīdzinām viedokļus. Lielākoties tie ir vienādi un pircējam droši varam pārdot vajadzīgās zāles. Ir reizes, kad receptē rokraksts ir pilnīgi nesalasāms, tādos gadījumos esam zvanījušas ārstiem pat uz Rīgu un Jēkabpili, lai noskaidrotu, ko ārsts ir izrakstījis. Esmu pieredzējusi arī to, ka ārsti mums iepriekš piezvana un informē, ka izrakstījuši tādu un tādu recepti un ka cilvēks tūlīt atnāks pēc konkrētām zālēm. Protams, ja ārsti rakstītu glītāk, mums strādāt būtu daudz vieglāk, un mēs ietaupītu arī laiku. Taču mēs ārstiem nevaram iemācīt glītrakstīšanu!”
Vairāku lauku aptieku aptiekāri apgalvoja, ka pie savu vietējo ārstu rokrakstiem esot sen pieraduši un visu rakstīto saprotot bez grūtībām. Orientēties palīdz arī norādītās medikamentu devas. Viņi arī atzina, ka paši esot daļēji vainojami, ja ārsti raksta tik neglīti, jo nekad nav iebilduši. Protams, skaidrā un saprotamā rokrakstā uzrakstīta recepte ietaupītu gan aptiekāra laiku, gan nervus. Taču visi apgalvoja, ka ārstus vairs nepārmācīs, jo sabiedrība jau ir samierinājusies, ka ārsti glīti rakstīt neprot.
Pacienti atpakaļ nenāk
Ģimenes ārsts Uldis Grietiņš no Neretas stāsta, ka rokraksts ārstiem “sabojājas” galvenokārt tādēļ, ka ikdienā un studiju laikā ir ļoti daudz un ātri jāraksta. Arī apgalvojumam, ka rokraksts atspoguļo cilvēka dvēseli, viņš piekrīt, jo citādāk jau nebūtu zinātnes, kas nodarbojas ar rokrakstu pētniecību. “Protams, es cenšos rakstīt tik glīti, cik iespējams, lai atvieglotu aptiekāru darbu. Tik traki, ka pacients atnāktu ar manis izrakstīto recepti atpakaļ, jo rokrakstu nav iespējams izlasīt, vēl nav bijis,” stāsta Grietiņa kungs.
Psiholoģe Jolanta Ziediņa par ārstu neskaidrajiem un nesalasāmajiem rokrakstiem stāsta: “Ja cilvēki spētu objektīvi izvērtēt, cik daudz dokumentu ārstiem dienas laikā ir jāsaraksta, domāju, ka par ārstu neglītajiem rokrakstiem nevajadzētu brīnīties. Iesaku cilvēkiem veikt nelielu eksperimentu — paņemt no mājas aptieciņas zāles ar visnesaprotamāko un dīvaināko latīnisko nosaukumu un mēģināt to ātrumā uzrakstīt vismaz piecdesmit reižu. Skaidrs, ka rokraksts būs briesmīgs! Ārstiem taču nav laika domāt par to, kā uzrakstītais izskatās!”
