Aizkraukles pilsētai 2004. gadā piešķirtajam nosaukumam “Latvijas sakārtotākā pilsēta” vēlētos pievienot vēl vienu nosaukumu — “Latviskā pilsēta”.
Aizkraukles pilsētai 2004. gadā piešķirtajam nosaukumam “Latvijas sakārtotākā pilsēta” vēlētos pievienot vēl vienu nosaukumu — “Latviskā pilsēta”.
Mēs taču dzīvojam Latvijā. Gribētos, lai masu pasākumos un sabiedriskās vietās skanētu mūsu mentalitātei atbilstoša mūzika un dziesmas. Nosaukšu tikai dažus piemērus.
Līgovakars 2005. gadā. Pie kultūras nama vajadzētu skanēt priecīgām latviešu dziesmām. Nekā! Atskaņoja melodijas angļu valodā, pie tam ne jau melodiskas, bet gan skaļi izkliegtas.
Labi, ka pēc priekšnesuma varējām “noslēpties” kultūras nama mazajā zālītē, kur nosvinējām Līgovakaru latviskā garā akordeona pavadījumā.
Vecgada vakars 2005. gadā. Gāju uz centrālo laukumu sagaidīt Jauno gadu. Atkal dzirdēju izkliegtas angļu dziesmas. Labāk atgriezos mājās, lai sagaidītu Jauno gadu pie mūsu latviskajām Raimonda Paula dziesmām.
Mūsu tautai taču ir tik bagāts dziesmu un deju mūzikas pūrs! Kur paliek Dziesmu un deju svētku ieraksti?
Šoreiz iederas dzejnieka Krūkļa vārdi Paula komponētajai dziesmai “Mežābele”:
“Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu, Kur citas skaņas skan un citu domu rod? Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu? Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.”
Mēs taču cienām citu tautu kultūru, bet nevar noliegt arī savu. Citādi, kā tautā saka: “No viena grāvja laukā — otrā iekšā”. Bet mums pašreiz ir iespēja iet taisnu ceļu.
Tad vēl jārunā par necenzētu vārdu lietošanu ielās un sabiedriskās vietās. Mani tas ļoti aizskar, kad dzirdu tādu valodu. Ja pretimnācēji to lieto pārāk uzkrītoši, tad saku: “Cik jūs skaisti, bet valoda gan neglīta.” Parasti jaunieši (arī pieaugušie) apstājas un brīnās par tādu sakāmo. Līdz šim esmu tikusi sveikā, bez starpgadījumiem.
Kulturāla krievu valoda taču ir skanīga un daiļa, kur radušies šie necenzētie vārdi? Es un mani paziņas vēlamies, kaut mēs Aizkrauklē varētu justies kā latviskā pilsētā.
