— Šogad nolēmu abonēt kādu mazāk dzirdētu preses izdevumu cerībā izlasīt jaunumus, kuri nav vairumā žurnālu.
— Šogad nolēmu abonēt kādu mazāk dzirdētu preses izdevumu cerībā izlasīt jaunumus, kuri nav vairumā žurnālu. Bet, ak, vai! Esmu lielā nesaprašanā, — tā saka aizkraukliete Valijas kundze.
— Patīkami, ka laikrakstu un žurnālu katalogā daudziem preses izdevumiem pievienota anotācija, kādai tēmai veltīts viens vai otrs žurnāls vai avīze. Protams, ir arī daudzi tādi, kuru tēma jau ietverta nosaukumā.
Nesaprotu, kam domāts, piemēram, žurnāls “Forsāža”, kurš iznāk sešas reizes gadā. No skolas laikiem atceros, ka vārdu “forsēt” lietoja vēstures stundās. Tas nozīmēja pārvarēt ar kauju kādu šķērsli dabā, piemēram, upi. Latviešu valodas vārdnīcā atradu, ka šis vārds nozīmē arī “paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt”. Interesanti, ko paātrinās žurnāla veidotāji? Tiesa gan, manu interesi viņi ir pastiprinājuši.
Nevarēju arī izdomāt, kas slēpjas aiz žurnāla nosaukuma “Ģimenes Āksts”. Varbūt tā ir kļūda un žurnāla pareizais nosaukums ir “Ģimenes Ārsts?” Bet ja nu ne? Apspriedos ar ģimenes locekļiem, viņi saka: “Kā tu nesaproti, tas noteikti ir kāds humora žurnāls!” Nebiju gan dzirdējusi, ka atjaunotajam humora un satīras žurnālam “Dadzis” būtu uzradies konkurents. Bet varbūt šo žurnālu izdos kāda cirka apvienība, iesakot, kā kļūt par ākstu, lai mazāk jāuztraucas par sadzīves nebūšanām?
Dīvains man šķita arī nosaukums “Ho RE Ca”. Biju pārliecināta, ka tas ir kaut kādā saistībā ar mūziku, bet diemžēl mani gados jaunākie ģimenes locekļi plecus vien raustīja.
Var jau būt, ka žurnālu izdevēji šo noslēpumainību izvēlējušies apzināti, tā piesaistot ziņkārīgos abonentus, jo cenas šiem preses izdevumiem ir ļoti demokrātiskas, piemēram, “Forsāža” pusgadam maksā Ls 4,50.
