Skrīveros jau vairāk nekā divus gadus dzīvo un strādā anglis Stīvens Katberts. Viņš ir viens no kluba „Laimes Lācis” īpašniekiem.
Skrīveros jau vairāk nekā divus gadus dzīvo un strādā anglis Stīvens Katberts. Viņš ir viens no kluba “Laimes Lācis” īpašniekiem. “Laimes Lācis” kļuvis par iecienītu atpūtas vietu, savukārt Stīvens iepazinis Latviju un vietējos cilvēkus.
Iepatīkas mazie veikaliņi
–– Kāds bija jūsu pirmais iespaids par Latviju?
–– Pirmoreiz Latviju ieraudzīju 1995. gadā. Jūs nesen bijāt atguvuši neatkarību. Situācija bija daudz savādāka nekā tagad. Rīgā un citviet Latvijā nebija tik daudz lielveikalu. Vai uz katra stūra bija mazs veikaliņš. Tas man ļoti patika. Anglijā visi veikali šķiet vienādi. Te tā nebija.
–– Vai Anglijā dzīvojāt mazpilsētiņā?
–– Esmu dzīvojis gan laukos Velsā, gan Liverpūlē, gan Londonā, arī Šveicē, Cīrihē, taču man tomēr labāk patīk mazpilsētiņas. Arī Skrīveri ir kā neliela pilsētiņa, un tieši tas man liekas pievilcīgi.
–– Ar ko agrāk nodarbojāties?
–– Biju datorprogrammētājs. Vēlāk neatkarīgs datorkonsultants bankās. Gan Anglijā, gan Šveicē.
“Neesmu Benija Hila piekritējs”
–– Ar ko atšķiras lauki Anglijā no Latvijas laukiem?
–– Tās būtībā ir divas dažādas, pat grūti salīdzināmas lietas. Anglijā ir mazāk neapstrādātas zemes. Te ir lielas neapstrādātas platības. Anglijā gandrīz katrs zemes pleķītis ir iežogots, nevar nobraukt ceļmalā un brīvi ieiet mežā. Te tā nav, un tieši tā ir viena no būtiskākajām atšķirībām. Daba Latvijā ir ļoti skaista.
–– Un cilvēki?
–– Cilvēki ir nedaudz savādāki laikam pagātnes dēļ. Jūs esat pārdzīvojuši padomju laikus, un tas ietekmējis domāšanu. Tas man ir grūti saprotams. Arī humora izjūta mūsu tautām atšķiras. Es reizēm nesaprotu latviešu jokus. Piemēram, seriālu par Ferdinandu Lielisko. Neesmu mistera Bīna un Benija Hila piekritējs. Viņiem nav gandrīz nekāda sakara ar īsto angļu humoru, un šīs programmas domātas lielākoties ārzemniekiem. Tie ir joki, kuriem nevajag tekstu.
Anglijā tik daudz nedzied
–– Jūs piedalāties Skrīveru folkloras kopā, mācāties latviešu tautasdziesmas un rotaļas. Vai arī Anglijā ir folkloras tradīcijas?
–– Ir, taču šīs tradīcijas nav tik izteiktas kā Latvijā. Tikai retais zina angļu folkloru, turpretī vai katrs latvietis tūlīt var norunāt kādu tautasdziesmu, pastāstīt pasaku. Anglijā cilvēki nedzied tik daudz kā te. Iespējams, kautrības dēļ. Man bija liels pārsteigums, cik brīvi latvieši var sākt dziedāt. Tas man ļoti patīk. Īpaši mīļas man ir tautasdziesmas. Tajās, šķiet, apslēpts milzīgs, gadsimtiem krāts spēks. Melodijas ir ļoti vienkāršas un paliek prātā, varētu teikt, ka tās pat hipnotizē un nomierina. Turklāt šīs melodijas var dziedāt visi. Pat tie, kuriem nav laba balss. Ļoti patīk arī jūsu rotaļas un tautasdejas.
Biju kādās kāzās. Jau vēla nakts, bet cilvēki dejoja ugunskura liesmu gaismā. Pēkšņi kāda meitene pieskrēja man, svešam cilvēkam, un ievilka dejotāju pulkā. Tas bija ļoti patīkami.
Loģiska valoda
–– Jūs ļoti labi runājat latviski. Vai bija grūti iemācīties šo valodu?
— Latviešu valoda sākumā man šķita ļoti grūta daudzo locījumu dēļ. Angļu valodā tādu nav. Taču man latviešu valoda ļoti patīk. Tā ir loģiska. Varbūt tāpēc, ka pēc izglītības esmu datoprogrammētājs, man patīk lietas, kuras notiek loģiskā secībā. Angļu valoda ir bagāta, taču gramatikā valda nesakārtotība. Man šķiet, citām tautām angļu valodu grūtāk iemācīties tieši gramatikas dēļ. Var iemācīties angliski runāt, taču pareizu gramatiku apgūst retais. Latviešu valodu var iemācīties, lasot grāmatas. Jūs runājat tieši tā, kā rakstāt. Es ļoti daudz cenšos runāt latviešu valodā. Gan ar apmeklētājiem, gan klubā strādājošajiem.
–– Kādas grāmatas lasāt?
–– Lielākoties bērniem domātās. Tās ir interesantākas. Pašlaik lasu grāmatas par Hariju Poteru. Pirms tam — “Alise Brīnumzemē”.
Receptes no tālām zemēm
–– Klubs “Laimes Lācis” atšķiras no citiem līdzīga veida uzņēmumiem Latvijā. Īpaši ar neparastu reklāmu. Vai mēģināt iedzīvināt angļu tradīcijas?
–– Tā īsti nav. Kluba ideja bija mana, bet to, kā interesantāk un neparastāk piesaistīt klientus, izdomā mana biznesa partnere Līga Ivanova. Viņa pazīst daudzus cilvēkus, kuri palīdz veidot kluba dizainu, rīkot pasākumus.
–– Atšķirīga ir arī ēdienkarte.
–– Jā. Mēģinām piedāvāt dažādu tautu ēdienus — ķīniešu, indiešu, itāliešu, franču, angļu, krievu un arī latviešu. Gribam, lai šie ēdieni patiešām garšo tā, kā tajās zemēs, no kurām nāk recepte. Esmu bijis Ķīnā, Francijā, Indijā, Itālijā, citās zemēs un zinu, kā garšo šo tautu ēdieni.
Bieži vien restorānos nopērkamie ķīniešu ēdieni nemaz negaršo tā, kā Ķīnā. Kaut vai tāpēc, ka receptē paredzēto Indijas riekstu vietā lieto daudz lētākos zemesriekstus, taču līdz ar to ēdienam mainās garša.
Pārāk daudz sāls
–– Vai Latvijā varat nopirkt visas nepieciešamās garšvielas?
–– Tā bieži vien ir liela problēma. Nākas braukt uz Rīgu meklēt. Tomēr gatavas garšvielas dažreiz arī tur nopirkt nevar. Tad nākas no sastāvdaļām likt kopā pašiem.
Problēma arī tā, ka pavāri nezina, kā šim ēdienam jāgaršo. Nākas sākumā katru ēdienu degustēt pašam. Piemēram, asi skābā zupa. Sākumā tā bieži bija par skābu, citreiz par asu.
Tad, kad pavāri pirmo reiz gatavo kādu ēdienu, viņi lieto par daudz sāls. Jokoju, ka nogriezīšu pavāram roku, ja redzēšu, ka viņš visur pieber sāli. Sāls ir uz galda. Ja klients vēlēsies, viņš piebērs pats.
Karbonāde un cepti āboli
–– Vai grūti mainīt klientu ēšanas paradumus?
–– Visumā jā. Sākumā daudzi prasīja karbonādi. Tās ēdienkartē nebija. Daudzi tāpēc teica, ka te nav ko ēst. Mēs to sākām gatavot, taču pašlaik karbonāde nebūt nav pieprasītākais ēdiens. Asi skābā zupa to ir izkonkurējusi. Ēdienkartē ir arī vienkārši ēdieni, piemēram, vistas fileja un pankūkas. Ne visi grib izmēģināt nepierastus ēdienus. Nedaudz mainījām arī karbonādes recepti. To pasniedzam kopā ar ceptiem āboliem un meža ogu ievārījumu. Karbonāde ar āboliem man ļoti garšo, tāpat arī klientiem.
Dejo jauns un vecs
–– Kurš ēdiens jums pašam garšo vislabāk?
— Asi skābā zupa “Sēnītes miglā” un “Kung Po vista”. Saldajā ēdienā — sviestmaizes pudiņš. Man garšo arī ēdieni, kuri ierasti pie jums — vistas fileja, skābi kāposti. Tos gan labprātāk ēdu aukstus. Negaršo salāti, kuros ir ļoti daudz majonēzes.
–– Klientus piesaistāt arī ar mūziku?
–– Piektdienās un sestdienās ir muzikālie vakari. Piektdienās mūzika ir lēnāka, latviskāka. Sestdienās tā ir straujāka. Ir patīkami, ka ar jauniešiem kopā dejo gan vidējās, gan vecākās paaudzes cilvēki.
Ceļo ar motociklu
–– Ar ko nodarbojaties brīvajā laikā?
–– Dziedu. Man ļoti patīk braukt ar motociklu. Esmu atvedis līdzi trīs motociklus, ar kuriem dodos tuvākos un tālākos izbraucienos. Pašlaik gan braukt nevar, bet pavasarī atkal braukšu. Viss atkarīgs no laika apstākļiem un garastāvokļa. Ar motociklu esmu braucis pat uz Norvēģiju. Ļoti patika traukties pa līkumotajiem ceļiem starp klintīm. Latvijā braucu nesteidzoties un vēroju dabu.
Kad dzīvoju Šveicē, iemācījos braukt ar sniegadēli. Te gan neesmu to izmēģinājis, taču viss vēl priekšā.
Reizēm man mājās patīk klausīties klusumu. Latvijā daudzi makšķerē. Vajadzētu pamēģināt arī man. Makšķerēšana ir ļoti populāra arī Anglijā, taču te ir vairāk ezeru un upju, jauka daba, kur atpūsties.
Pavāri uzdāvina striptīzu
–– Kurš notikums pēdējo divu gadu laikā visvairāk palicis atmiņā?
–– Jaukākais notikums, kas man atgadījās, dzīvojot Latvijā, ir mana 50 gadu jubileja. Tā bija skaistākā diena manā mūžā. Tieši todien dendrārijā bija zaļumballe, pēc kuras daudzi cilvēki atnāca uz klubu. Vienos naktī pēkšņi pazuda visi pavāri. Es virtuvē mazgāju traukus. Viens no viņiem atnāca un ar lakatiņu aizsēja man acis, ieveda zālē un nosēdināja uz augsta krēsla. Kad lakatiņu noraisīja, ieraudzīju, ka sapulcējušies ļoti daudz cilvēku, bet mani pavāri, nostājušies rindā, dejoja tādu kā striptīzu. Tas bija tik mīļi, ka no saviļņojuma man pār vaigiem ritēja asaras. Viņi vairākas nedēļas bija agri rītos gatavojuši šo priekšnesumu.
Skumst pēc bērniem
–– Vai bieži tiekaties ar bērniem?
–– Nē. Meitu neesmu redzējis jau divus gadus. Viņa dzīvo Anglijā, vīrs ir fermeris, savukārt dēls jau daudzus gadus dzīvo Kioto pilsētā Japānā un ir datorspēļu programmētājs. Man ļoti pietrūkst bērnu. Taču nevaru atļauties tik dārgus braucienus. Vienīgā iespēja sazināties ir elektroniskais pasts.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Stīvens Katberts.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1953. gada 7. jūnijs, Anglija.
IZGLĪTĪBA: augstākā, datorzinības apguvis Hartfordšīras universitātē.
NODARBOŠANĀS: kluba “Laimes Lācis” īpašnieks.
ĢIMENE: šķīries, ir dēls un meita.
VAĻASPRIEKS: latviešu tautasdziesmas un braukšana ar motociklu.
HOROSKOPA ZĪME: Dvīņi.
