Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”.
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”, kas spēkā stāsies 2004. gada 1. maijā.
Piens
Mēs arī pēc 2004. gada 1. maija savā iekšējā tirgū varēsim pārdot tādu pienu, kādu ražojām līdz šim, bet tikai līdz 2009. gada 1. janvārim. Ja pienu pēc 1. maija ražos izvešanai ārpus Latvijas teritorijas, tad tauku saturam jāatbilst šajā normatīvajā dokumentā noteiktajam.
ES regula nosaka šādus dzeramā piena veidus: piens, piens ar samazinātu tauku saturu, vājpiens, termiski neapstrādāts piens, nenormalizēts piens.
Produktam ar nosaukumu “piens” tauku saturs ir ne mazāks par 3,5%. Tas nozīmē, ka līdz 2009. gadam iekšējā tirgū (bet ne izvešanai uz ES) mēs vēl varēsim ražot un pārdot pienu ar tauku saturu 2,5% un 2%.
Nākamā dzeramā piena kategorija, kas atbilst ES prasībām, ir “piens ar samazinātu tauku saturu”, un tas ir no 1,5% līdz 1,8%. Tātad pamazām līdz 2009. gadam no ražošanas izzudīs dzeramais piens ar tauku saturu no 1,8 līdz 3,5%.
Sviests
Kaut gan pašlaik spēkā esošie noteikumi nosaka stingras prasības vārda “sviests” izmantošanai piena produktu tirdzniecības nosaukumos, diemžēl tirdzniecībā tomēr joprojām ir “sviests” ar augu tauku piemaisījumu. Tas būtībā jau vairs nav sviests šī vārda klasiskajā nozīmē. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem “sviests” ar augu taukiem būs jādēvē par piena tauku izstrādājumu (šī prasība nav jaunums, tā iekļauta arī noteikumos).
Piena tauku produkti ir šādi: sviests — ar 82—90% piena tauku saturu, piena tauku pasta — ar 62—80% tauku saturu, sviests ar pazeminātu tauku saturu — 60—62%, piena tauku pasta ar samazinātu tauku saturu — no 41 līdz 62% utt.
Siers
Arī siera ražotājiem ir detalizētākas prasības nekā līdz šim, un šoreiz vairāk uzmanības pievērsts kausētajam sieram. Ir dotas precīzas definīcijas, ko varam dēvēt par kausēto sieru, kā precīzi produkts nosaucams un marķējams, kā arī noteikts, kādas papildu pārtikas sastāvdaļas drīkst kausētajam sieram pievienot, lai tas saglabātu kausētā siera statusu.
Citi piena produkti
Tas pats attiecas arī uz jogurtiem — jogurts, piemēram, ar veseliem ķiršiem vai arī jogurts ar ķiršu aromatizētāju. Tā ir būtiska atšķirība, kura bieži maldina patērētājus. Jaunajos noteikumos ir noteiktas prasības tirdzniecības nosaukumu veidošanai katram piena produkta veidam. Definēs arī tādus piena produktus, kurus Latvijā ražo, bet kuriem nevienā normatīvajā dokumentā līdz šim netika dotas definīcijas. Tie ir: rjažeņka, saldais krējums, jogurts, rūgušpiens, sīkāks biezpiena sadalījums, arī mājas siers un piena produktu deserti. Tas nozīmē, ka šiem produktiem turpmāk būs noteiktas precīzākas prasības — arī tad, ja nosaukumā būs priedēklis “bio”, piemēram, “biojogurts” vai “kefīrs ar bifidobaktērijām” u. tml.
Pārejas periods
Šiem noteikumiem ir noteikts pārejas periods līdz 2004. gada
1. maijam, lai piena produktu ražotāji jau laikus varētu sagatavoties jaunajām prasībām.
Līdz 2004. gada 1. maijam marķēto piena produktu (izņemot dzeramo pienu un piena tauku produktus), salikto piena produktu un piena produktu izstrādājumu tirdzniecība, kuri atbilst MK 2001. gada 28. novembra noteikumiem “Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi”, atļauta līdz to pilnīgai realizācijai.
(“Agropols”)
