Iveta Skaba
Ivetas Skabas foto
Aizvadītajā sestdienā rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa talanta cienītāji un citi interesenti tika aicināti uz Neretas “Riekstiņiem”, kur notika viņa romāna “Nāves deja” simtgadei veltīts pasākums.
Pasākums sestdienas pēcpusdienā sākās ar Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoli “Kā sniegi kalnu galotnēs”, kuru izteiksmīgi norunāja neretietis Jānis Sarmis Bajinskis, un dueta Gundegas un Agneses dziedāto dziesmu “Brīnumzemē”.
Šajā dienā “Riekstiņos” viesojās Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs un viņa kundze Nigara, kā arī citi vēstniecības pārstāvji. Kāpēc gan tālie viesi mēroja ceļu uz Jāņa Jaunsudrabiņa “Mūsmājām”? To savā stāstījumā atklāja muzeja vadītāja Ilze Līduma.
Dodas bēgļu gaitās
Laika rats aizved uz 20. gadsimtu, kas griežas jau otrajā desmitgadē. Pasaule, gluži tāpat kā tagad, ir dažādu pārmaiņu pilna. 1914. gadā Eiropā savu plosošo gājienu sāk Pirmais pasaules karš. Latvijā ļaudis sāk doties bēgļu gaitās, bet Jānis Jaunsudrabiņš sākumā par bēgšanu nedomā, jo viņam šķiet, karš ir tālu.
Kad lielgabalu dārdi tuvojas Latvijai, tad arī rakstnieks izlemj doties projām. Viņš raksta vēstuli arī rakstniekam — Ernestam Birzniekam-Upītim, kurš jau no 19. gadsimta beigām dzīvo Kaukāzā. 1915. gada nogalē Jānis Jaunsudrabiņš dodas uz Baku Azerbaidžānā. Kaukāzā ir pavisam cita vide un cilvēki, te viņš alkst gleznot un izmanto jebkuru iespēju, lai to darītu. Gleznās attēlota Kaukāza skaistā daba ar kalniem, rūpnieciskā ainava, ko viņš iepriekš nebija gleznojis, savdabīgie tipāži, ko ierauga Baku ielās. Viss tas tiek tverts ar neaprakstāmu kaisli. “Kā sniegi kalnu galotnēs” ir pirmais dzejolis, ko Jaunsudrabiņš uzraksta, ierodoties Azerbaidžānā.
E. Birznieks-Upītis palīdz sagādāt Jānim Jaunsudrabiņam darbu, bet, tiklīdz viņš saņem bēgļa pabalstu, darbu pamet un nododas gleznošanai. Pēc tam gleznas tiek izliktas izstādēs gan Baku, vēlāk arī citviet valstī.
Tomēr Latvija ir mīļa un tuva, jo, tiklīdz rodas iespēja atgriezties, rakstnieks sarīko gleznu izstādi, kurā tiek pārdots ap 120 viņa darbu. Tā viņš iegūst līdzekļus atpakaļceļam.
Divu tautu vēstures daļa
Pirms 100 gadiem izdotais romāns “Nāves deja” ir smags darbs ar brīnišķīgu valodu, un nu Nigara Sultanova to iztulkojusi azerbaidžāņu valodā. Kā tas notika? Durbes pilī saistībā ar Ernesta Birznieka-Upīša jubileju notika pasākums, kuru apmeklēja arī Azerbaidžānas Republikas vēstniecības pārstāvji. Nigara Sultanova bija uzaicināta lasīt priekšlasījumu. Savukārt Ilze Līduma viņiem radīja interesi par Jāni Jaunsudrabiņu.
Tas deva iespēju izpētīt rakstnieka dzīves posmu, kas līdz šim nebija plašāk izzināts, atskatīties uz to laika periodu, par ko interesējas arī cita tauta. “Grāmata iznākusi citā valodā, arī viņiem tas interesē, jo Jaunsudrabiņš to pasniedz ļoti diskrēti un saistoši,” teic Ilze Līduma. Par godu pirmā izdevuma simtgadei ar Ilzes Līdumas gādību par piesaistītajiem līdzekļiem nelielā metienā tapis jauns romāna “Nāves deja” izdevums arī latviešu valodā. Tā ilustrēšanai izmantotas Jaunsudrabiņa darbu fotokopijas.
Tulkojot “Nāves deju”, Nigara Sultanova bija pārsteigta, ka latviešu rakstnieks zina tādas nianses, kas nav atspoguļotas viņas tautas vēsturē. Ilze Līduma teic, ka Jaunsudrabiņam patika ienirt cilvēku pūlī, būt līdzās tautai un būt kopā visos notikumos. Romānā var uzzināt, kādi ir azerbaidžāņi. Viņi ir viesmīlīgi, iejūtīgi, tikai pašiem jāprot izturēties pret citiem ar cieņu.
Interesants bija Nigaras Sultanovas stāstījums, kā viņai veicās ar Jāņa Jaunsudrabiņa romāna “Nāves deja” tulkošanu.
Nigara Latvijā jau mīt trīs gadus, un, ja pirms pāris gadiem kāds būtu teicis, ka viņa tulkos latviešu rakstnieka romānu savā dzimtajā valodā un piedalīsies šādā pasākumā muzejā “Riekstiņos”, protams, nenoticētu. Latvijā Nigara pēta latviešu un azerbaidžāņu vēsturiskās saites. Tā ir interesanta mūsu tautu vēstures daļa, kas maz izzināta. Pētījumu laikā viņa atrada Jaunsudrabiņa romānu “Nāves deja”, kura darbība norisinās tālajā Kaukāza valstī.
Ļoti labs cilvēks
Arī Baku, kad tur ar ģimeni ieradās Jaunsudrabiņš, bija sarežģīts un nemierīgs laiks. 1918. gadā Azerbaidžāna pasludināja savu neatkarību un kļuva par pirmo demokrātisko republiku musulmaņu pasaulē. “Šodien, turot šo grāmatu rokās, es jūtu lepnumu un prieku par to, ka kopā ar lielisku komandu mēs to izdarījām,” saka Nigara Sultanova. Baku vienā no lielākajām valsts grāmatnīcām norisinājās skaisti grāmatas atvēršanas svētki. To laikā tika lasīti romāna fragmenti, un lasījumus pavadīja tautas mūzikas instrumentu spēle.
“Šis projekts nebūtu noticis bez Ilzes Līdumas kundzes,” sacīja Nigara Sultanova. Tulkošanas procesā viņa ne reizi vien vērsās pie Ilzes kundzes un saņēma atbildes uz visiem jautājumiem. Tulkotājai nācās saskarties gan ar vārdiem, gan frāzēm, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai arī reti lieto. Piemēram, “Jods lai parauj, miežu cenas atkal ceļas!” Kā gan ķīmiskais elements jods var izraisīt cenu pieaugumu?! Tad Nigara uzzināja, ka jods latviešu valodā ir tas pats velns.
“Manuprāt, šis romāns ir kā 40 gleznu. Šķiet, ka visu, ko Jaunsudrabiņš redzēja savām gleznotāja acīm, pārnesa uz romānu. Jo vairāk es lasu atmiņas, jo vairāk pārliecinos, ka romāns balstīts uz viņa paša pieredzēto. To rakstnieks arī atklāj: “Kā tad es to varētu uzrakstīt, ja manis paša tur nebūtu,” teic Nigara. “Romāns ir ļoti skaists. Tulkojot šo grāmatu un padarot to pieejamu azerbaidžāņiem, ir kā cieņas apliecinājums Jaunsudrabiņam. Viņš ļoti augsti vērtēja iespēju redzēt Azerbaidžānu un tur dzīvot.” Tulkotāja arī piebilda, ka rakstnieks savā romānā izmantojis azerbaidžāņu valodas vārdus. Piemēram, viņš nerakstīja “maize”, bet gan “čureks”, kas nozīmē maize. Azerbaidžānā bija un joprojām ir grūti izrunāt uzvārdu Jaunsudrabiņš. Viņi rakstnieku dēvēja kā ļoti labu cilvēku.
Jaunsudrabiņa atmiņās var atrast smieklīgus stāstus, kā viņš makšķerēja ezerā Baku, kur sāļā ūdens dēļ nav zivju, kā arī to, ka noķēra bruņurupuci, pēc daudziem mēģinājumiem to nogalēja un pagatavoja zupu. Rakstnieks bieži iegriezās Baku paklāju veikalos, lai gan naudas nebija, bet tas nemazināja vēlmi kaut vienu iegādāties.
Pozitīvas atsauksmes
Tulkotajam izdevumam saglabāta pirmā izdevuma vāka galvenā ideja, vien piešķirot spilgtākus toņus, grāmata izdota pasaules klasikas sērijā. “Man ir liels gods, ka šajā sērijā iekļauta arī latviešu autora grāmata. Par to tiek saņemtas pozitīvas atsauksmes. Zīmīgi ir tas, ka grāmata tika izdota tieši 100 gadu pēc pirmās publikācijas. Pirmā svešvaloda, kurā “Nāves deja” tulkota, ir azerbaidžāņu, kas arī ir ļoti simboliski. Aicinu ikvienu, kurš nav lasījis šo romānu, izlasīt,” vēlot patīkamu lasīšanu, sacīja Nigara Sultanova. Viņas sniegumā romāna fragments skanēja azerbaidžāņu valodā, tad Jānis Sarmis Bajinskis to pašu nolasīja latviešu valodā.
“Man ir patiess prieks būt kopā ar jums brīnišķīgā latviešu rakstnieka un mākslinieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas pasākumā,” uzrunājot sanākušos, sacīja Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs. Viņš pauda savu prieku arī par to, ka vienā gadā iegadās romāna “Nāves deja” izdošanas un Latvijas un Azerbaidžānas diplomātisko attiecību gadadiena. Iepriekš šī diena tika atzīmēta gan Baku, gan Rīgā. Vēstnieks savā uzrunā pieminēja latviešu lietišķās mākslas vecmeistaru Jūliju Straumi, kurš Azerbaidžānā pētījis paklāju rakstus. Arī tas saista abu tautu kultūras. Ilzei Līdumai viņš dāvināja paklāju, kurā iestrādāti latviešu un azerbaidžāņu tradicionālie ornamenti.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma