Skrīverietis Jānis Andrejs Ozoliņš par sevi saka tā: “Ja visas grāmatas un periodiskos izdevumus, kurus vairāk nekā 30 gados esmu sakrājis, būtu atstājis mājās, pašam vietas nebūtu”.
Skrīverietis Jānis Andrejs Ozoliņš par sevi saka tā: “Ja visas grāmatas un periodiskos izdevumus, kurus vairāk nekā 30 gados esmu sakrājis, būtu atstājis mājās, pašam vietas nebūtu.”
Gaidot mūsu ierašanos, Ozoliņa kungs jau bija izlicis apskatei visas savas kolekcijas — ne tikai Latvijā 20. gadsimta sākumā izdotos žurnālus un avīzes, bet arī markas, monētas un papīra naudu. Agrāk avīžu un žurnālu komplektu bijis daudz vairāk, taču tie iemainīti pret vērtīgām markām un monētām. Šis tas tāpat atdots citiem kolekcionāriem. Taču grāmatu plaukti joprojām pilni grāmatām.
Padomju gados, kad bijis vairāk naudas, arī Ozoliņa kungs grāmatas pircis, tagad lasa bibliotēkā. Tikai retu reizi iegriežas grāmatu veikalā. Par grāmatām un lasīšanu jau zēna gados ieinteresējis viņa tēvocis Kārlis Kevešāns — Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Viņam bijusi plaša bibliotēka, no kuras Jānis Andrejs ņēmis grāmatas. Pirmie romāni lasīti mazās burtnīciņās.
Jānis Andrejs saka: “Lasīšana nav tikai atpūta, tā ir arī atmiņas un smadzeņu darbības treniņš. Tā bagātina valodu, raisa iztēli un rosina analizēt. Daudz lasu speciālo literatūru — par savu elektriķa darbu, kā arī materiālus, kas saistīti ar kolekcijām. Man ļoti patīk fantastika — gan zinātniskā, gan piedzīvojumu.”
Padomju gados fantastikas grāmatas brīvi nopirkt nevarēja. Tās slepus ieveda no Krievijas un tāpat slepus tirgoja. Pēc grāmatām braucu uz Rīgu, zināju, kur tās var dabūt. Tiklīdz tuvumā manīja miličus, gan pārdevēji, gan pircēji muka krūmos, jo par nelegālu tirdzniecību draudēja bargs sods.”
Diemžēl arī šobrīd latviešu izdevēji grāmatas par šo tēmu neizdod. Tās ir galvenokārt krievu valodā, taču lasīšana šajā valodā Ozoliņa kungam problēmas nesagādā. Tam gan ir arī savas priekšrocības. Grāmatas, kuras, tikai tagad, latviski iztulkotas, nopērkamas grāmatnīcās, viņš izlasījis jau sen, piemēram, Tolkīna “Gredzenu pavēlnieku”. Arī “Divus torņus”, kura Latvijā grāmatnīcās vēl nav parādījusies. Ozoliņa kungs izlasījis arī “Konanu”, “Zvaigžņu karus” un “Kalnieti”, pirms vēl pēc šiem stāstiem uzņemti seriāli.
