Kokneses pagasts visu jūniju svin svētkus — ik brīvdienu te notiks pasākumi, kas veltīti 725 gadu jubilejai.
Kokneses pagasts visu jūniju svin svētkus — ik brīvdienu te notiks pasākumi, kas veltīti 725 gadu jubilejai. Svētki sagādā prieku skatītājiem, bet to rīkotājiem tas ir raižpilns laiks — jādomā, kā panākt, lai tie paliktu atmiņā.
Sākotnēji bija paredzēti darba svētki. Kad izpilddirektors Jāzeps Baltmanis sāka par tiem domāt, gadījums viņu saveda kopā ar mākslinieku tēlnieku Ģirtu Burvi. Rezultātā radās jauna ideja.
Jaunās pilsdrupas — parka vārti
J. Baltmanis: “Kokneses parkam, kurš aizņem 16 hektāru, ir divi saimnieki: pagasts un “Latvijas valsts mežu” Vidusdaugavas mežsaimniecība. Sadarbībā ar to parka tīrīšanas darbus sākām jau agrā pavasarī, tajā skaitā arī bīstamo sauso koku novākšanu. Kad ar bijušo kolēģu starpniecību iepazinos ar mākslinieku Ģirtu Burvi, radās ideja kokam piešķirt otru mūžu — rezultātā pie jaunajām pilsdrupām top koka skulptūra. Sadarbojoties ar “Latvenergo”, līdz 15. jūnijam, kad paredzēta skulptūras atklāšana, laukums pie jaunajām pilsdrupām būs izgaismots. Gaismas ķermeņi būs iemontēti arī starp teiksmainajiem soliņiem, kuri izgatavoti no veco ozolu stumbriem. Turpināsim arī skolas alejas izgaismošanu. Domāju, ka jaunās pilsdrupas kļūs par savdabīgiem parka vārtiem. Līdz šim tūristu interese bija saistīta tikai ar vecajām pilsdrupām.”
Šajā vietā laba aura
Todien, kad vēlā pēcpusdienā biju parkā, pie milzīgajiem bluķiem ar motorzāģi rosījās kāds vīrs. Izrādās, mākslinieks Ģirts Burvis. Tēlnieks joko, ka viņam saradies daudz palīgu — āģa skaņai pa vidu jaucas bišu sanoņa — viņas spietojot par mājvietu izvēlējušās blakusesošās kļavas dobumu.
Par sevi mākslinieks skops stāstītājs — liepājnieks, vecāki rotkaļi, tagad dzīvo Rīgā, beidzis Mākslas akadēmiju, ir Latvijas tēlnieku apvienības vadītājs, darbojas Mākslinieku savienības valdē. Bet par darbu viņš runā labprāt.
— Rīgā dzīvoju maz, jo strādāju, kur ir pasūtījums. Nule Kuivižos atklāja manis veidoto koka piemiņas zīmi. Strādājis esmu Jūrkalnē, Kolkā, Liepājā, Jēkabpilī un citur.
— Vai līdz šim Koknesē esat bijis?
— Nav gadījies. Pie jums ir jauki. Jūtama laba aura.
— Jūs esat tēlnieks un darbus esat radījis ne tikai kokā, bet arī mālā, metālā, granītā. Ar kādu materiālu vislabāk patīk strādāt?
— Tas nav noteicošais, no kā veidots viens vai otrs darbs. Galvenais ir izjust materiālu.
Ieies skulptūras vidū
— Vai Kokneses skulptūrai materiālu gādājat tikai parkā?
— Jā. Var apgalvot, ka četri vecie ozoli sāks jaunu dzīvi. Vecākajam stumbram varētu būt ap 400 gadu. Tā diametrs bez mizas ir 85 centimetri.
— Kāda būs skulptūra?
— Tā nebūs tradicionāls piemineklis ar noteiktu tēlu. Pamatdoma — cilvēka dzīve ir kas vairāk nekā tikai materiālais. Milzu bluķi gar malām simbolizēs Koknesi kā mājvietu — ligzdu, stilizētie cilvēku tēli, kas būs izvietoti starp bluķiem, — zūdošo, esošo un nākamo paaudzi. Skulptūra būs veidota tā, ka jebkurš cilvēks varēs ieiet tās vidū un izjust sevi kā piederīgu šai vietai. Turklāt šī būs augstākā koka skulptūra Latvijā — ap 11 metru.
— Pagaidām redzu tikai milzu bluķus, bet laika līdz 15. jūnijam palicis pavisam maz. Vai paspēsiet?
— Noteikti. Apkārt ir cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli izlolojuši šādu projektu un tam tic, man atliek tikai strādāt.
