Sanfrancisko policists Džons Peins droši vien jutās pārsteigts, kad pēkšņi saņēma pasta sūtījumu, kurā bija maciņš, ko pirms vairāk nekā 50 gadiem pazaudējis viņa vectēvs, arī policists un arī Džons Peins.
Sanfrancisko policists Džons Peins droši vien jutās pārsteigts, kad pēkšņi saņēma pasta sūtījumu, kurā bija maciņš, ko pirms vairāk nekā 50 gadiem pazaudējis viņa vectēvs, arī policists un arī Džons Peins.
1951. gadā Peins vecākais atstāja savu maciņu ar 60 tālaika dolāriem un saviem dokumentiem telefona būdiņā, kur to tā paša gada tajā pašā dienā atrada nu jau 79 gadus vecais Roberts Kalbenss. Kalbensa kungs bija gatavojies atradumu tūdaļ nodot, kur pieklājas, taču savu nodomu piemirsa un ieraudzīja svešo maciņu piecdesmit gadu vēlāk, kārtojot savu māju. Tad viņš nolēma izpildīt godīga pilsoņa pienākumu.
Peinam jaunākajam atsūtītais vectēva maks izrādījās itin interesants, jo savu priekšteci viņš tikpat kā nebija pazinis, bet tagad vismaz pēc čeka uzzināja, ka liktenīgajā dienā viņš veikalā pircis kartupeļus un meloni, iepildījis automašīnā degvielu. Atklājās, ka cenas Amerikā toreiz bijušas aptuveni desmit reižu zemākas. Piemēram, par pusdienām restorānā Peina vectēvs bija samaksājis 90 centu.
