1. jūnijā spēkā stājās Darba likums. Likums tapis, ievērojot daudzas Eiropas Savienības direktīvas darba tiesību jomā, kas attiecas uz darba līgumiem, darba un atpūtas laiku, vienlīdzīgu attieksmi utt.
1. jūnijā spēkā stājās Darba likums. Likums tapis, ievērojot daudzas Eiropas Savienības direktīvas darba tiesību jomā, kas attiecas uz darba līgumiem, darba un atpūtas laiku, vienlīdzīgu attieksmi utt.
Darba likumā ir ieviesti daudzi jauninājumi un izmaiņas visnozīmīgākajā likuma daļā par darba līgumiem, piemēram, darba sludinājumu un darba intervijas nosacījumi. Darba sludinājumos turpmāk nedrīkstēs norādīt ne dzimuma, ne vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumus, kad tas ir objektīvi nepieciešams.
Darba likums īpaši akcentē vienlīdzīgu tiesību principu, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi darba tiesiskajās attiecībās atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Tāpat vienlīdzīgu tiesību princips uzsvērts arī attiecībā uz paaugstināšanu amatā un darba apstākļu noteikšanu un pierādīšanas pienākumu.
Likums stingri nosaka darba līguma saturu. Turpmāk tajā jābūt informācijai par darba devēju un darbinieku, darba tiesisko attiecību sākuma datumu un paredzamo termiņu, darba vietu, darbinieka profesiju, darba samaksas apmēru un izmaksu, darba laiku, atvaļinājuma ilgumu, darba līguma uzteikuma termiņu, darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām, un citai informācijai, ja līguma puses to uzskata par nepieciešamu.
Turpmāk, kā paredz Darba likums, darba līgums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku, izņemot gadījumus, kas ir noteikti likumā, piemēram, sezonas rakstura darbus, gadījuma darbus, kas uzņēmumā parasti netiek veikti, promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošana, kā arī tāda darbinieka aizvietošana, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks, u. tml.
Darba likums, uzsverot dzimumu līdztiesības principa aktualitāti, nosaka darba devēja pienākumu noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Likums nosaka algas aprēķināšanas shēmas, kā arī darba samaksu personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Sīki regulētas piemaksas par papildu darbu, par darbu īpašos apstākļos, nakts darbu, virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā, veltot piemaksām atsevišķu nodaļu. Jaunajā likumā regulēts arī darba un atpūtas laiks.
Aktualizējoties dzimumu līdztiesības principam Latvijā un pasaulē, Darba likums dod tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu jebkuram darbiniekam — gan sievietei, gan vīrietim.
Darba likums vairs neparedz darba grāmatiņas nepieciešamību, bet uzdod darba devējam pēc darbinieka, valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma izsniegt rakstveida izziņu par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka veikto darbu, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Izziņā jānorāda pieprasītās ziņas, kuras darba devējs var pamatot ar lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem. Iedzīvotājiem tomēr nevajadzētu izmest savas darba grāmatiņas, jo tās viņiem var būt noderīgas, ja rodas kādas neskaidrības par līdzšinējo darba stāžu.
