Pagājušās nedēļas nogalē Seulā sākās pasaules čempionāts futbolā, taču šī sportaveida faniem Latvijā jāpaliek bešā, jo neviena no televīzijām, kuras darbojas mūsu valstī, nebija ar mieru slēgt līgumu par šī turnīra translēšanu.
Pagājušās nedēļas nogalē Seulā sākās pasaules čempionāts futbolā, taču šī sportaveida faniem Latvijā jāpaliek bešā, jo neviena no televīzijām, kuras darbojas mūsu valstī, nebija ar mieru slēgt līgumu par šī turnīra translēšanu.
Protams, par atļauju rādīt spēles būtu jāmaksā visai prāva naudassumma (USD 400000), taču pasaules lielākās futbola izrādes translēšana vairāk ir goda, nevis naudas jautājums. Speciālisti apgalvo, ka bijis laiks, kad licenci varējis nopirkt pat par trešo daļu no šīs summas.
Televīzijas bosi laikam domā, ka Latvijas sporta fani iedalāmi divās daļās –– tie, kas ziemā fano par hokeju, un tie, kuri vasarā dzīvo līdzi Kristera Serģa un Arta Rasmaņa gaitām motokrosa pasaules čempionātā. Pārējie pieder pie minoritātēm, tāpēc viņu vēlmes nav jārespektē.
Protams, Latvijai nav spēcīgas futbola komandas, taču tik un tā ļoti daudzi ar interesi spēles pasaules labāko komandu vērotu.
Visvairāk kremt, ka lietuviešu un igauņu līdzjutējiem tas nav liegts, bet mēs esam pievienojušies desmit valstīm (septiņas bijušās PSRS republikas un trīs valstiņas Klusā okeāna salās), kurās par čempionāta spēļu skatīšanos var tikai sapņot.
Protams, labi situētie par to tikai pasmīkņā –– izmantojot satelīttelevīzijas uztvērēju, var noskatīties jebkuru spēli, taču trūcīgākajiem atliek samierināties vien ar dažas sekundes gariem sižetiem ziņu raidījumos.
Valsts televīzijai varbūt arī nav lieka pusmiljona dolāru, bet kāpēc gan komerctelevīzijas neizmanto lielisku iespēju skatītāju piesaistīšanai?
